Frontē strupceļš, bet karš kļūst nežēlīgāks – eksperts skaidro Krievijas jauno stratēģiju 0
Krievija un Ukraina ir nonākušas jaunā kara posmā, kur arvien lielāka nozīme ir ne tikai cīņām frontē, bet arī pretinieka loģistikas, enerģētikas un ekonomikas vājināšanai. Šādas stratēģijas mērķis ir izsmelt pretinieka resursus un mazināt tā spēju turpināt karadarbību.
Šādu vērtējumu Ukrainas televīzijas kanāla “Kyiv24” ēterā paudis Lietišķo politisko pētījumu centra “Penta” izpilddirektors Oleksandrs Leonovs.
Eksperts norādīja, ka Krievijas triecieni Ukrainas loģistikas infrastruktūrai un noliktavām nav tikai atsevišķas militāras operācijas. Tie ir daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir radīt arvien lielāku spiedienu uz Ukrainas ekonomiku.
“Viņi arī iepriekš uzbruka noliktavām un citiem objektiem, tikai toreiz tas vairāk koncentrējās atsevišķos reģionos. Regulāri tika uzbrukts arī “Nova Poshta” objektiem. Rietumu presē lasīju, ka viens no Krievijas plāniem ir izdarīt spiedienu uz Ukrainu un iznīcināt tās ekonomiku, tostarp ar šādiem triecieniem loģistikai,” sacīja Leonovs.
Pēc viņa teiktā, līdzīga pieeja redzama arī uzbrukumos Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Krievija jau ilgstoši vērš triecienus pret gāzes ieguves objektiem, “Naftogaz” infrastruktūru un elektroenerģijas ražošanas un pārvades sistēmām.
Leonovs uzsvēra, ka pašreizējie uzbrukumi nebūtu jāuztver tikai kā Krievijas atbilde uz Ukrainas rīcību. “Šis ir vienkārši jauns kara posms, kurā gan Ukraina, gan Krievija nodara nopietnu kaitējumu otras puses ekonomikai,” viņš sacīja.
Kā vēstīts vietnē Tsn.ua, Eksperts šo situāciju saistīja arī ar abu valstu vadītāju publiskajiem paziņojumiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš paziņojis par plāniem iznīcināt Krievijas “debesis”, savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka sarunas ar Ukrainu faktiski ir apturētas.
Karš arvien vairāk pārceļas uz aizmuguri
Leonovs uzskata, ka pašlaik karš arvien vairāk tiek pārnests uz pretinieka aizmuguri, kamēr frontē izveidojusies sava veida strupceļa situācija.
Krievijas galvenais uzdevums frontē, pēc eksperta teiktā, ir mēģināt pārraut Ukrainas aizsardzību un sasniegt operatīvi nozīmīgas līnijas, lai iegūtu kontroli pār teritoriju. Tomēr vēl būtiskāks mērķis esot Ukrainas militārā potenciāla iznīcināšana.
“Frontē Krievijas uzdevums ir pārraut aizsardzību un principā iziet uz kādu operatīvu līniju, lai ieņemtu teritoriju. Taču patiesībā mērķis ir maksimāli iznīcināt militāro potenciālu un maksimāli iznīcināt Ukrainas bruņotos spēkus,” skaidroja Leonovs.
Viņš uzsvēra, ka jebkurā karā viens no galvenajiem mērķiem ir ne tikai pretinieka militārā potenciāla iznīcināšana, bet arī tā gribas turpināt karu vājināšana.
Kā piemēru eksperts minēja Pirmo pasaules karu un Vācijas sakāvi. Kad Vācija kapitulēja, tās teritorijā neatradās ārvalstu karaspēks – vācu armija lielākoties atradās ārpus valsts robežām. Tomēr ekonomiskā lejupslīde, sabiedrības nogurums un zaudētā vēlme turpināt karu būtiski samazināja Vācijas iespējas to turpināt, kas galu galā noveda pie kapitulācijas.
Pēc Leonova teiktā, līdzīgs princips darbojas arī pašreizējā karā – pretinieka ekonomikas un infrastruktūras vājināšana var kļūt tikpat nozīmīga kā panākumi pašā frontē.
Tikmēr Ukrainas puse brīdina arī par Krievijas gatavošanos jaunai masīvu triecienu kampaņai. Septembrī Krievija esot sākusi uzkrāt ballistiskās raķetes un izstrādājusi jaunu, salīdzinoši lētu spārnoto raķeti “Banderoļ”, ko varētu izmantot masveida ziemas uzbrukumos Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai.
