“Nedaudz atgādina “Rail Baltica” procesu…” Pašvaldības kritizē valsts īres mājokļu programmu un masveidā no tās izstājas 0
Valsts iecerētā programma “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” nonākusi strupceļā – no 14 pašvaldībām, kas sākotnēji bija gatavas tajā piedalīties, 13 savu dalību vairs neturpina. Vietvaras norāda uz augstajām izmaksām un ilgtermiņa finanšu riskiem, lai gan piemērotu īres mājokļu trūkums speciālistu piesaistei reģionos joprojām ir aktuāla problēma, pauž 360TV Ziņas.
Tieši piemērotu mājokļu trūkums ir viena no lielākajām problēmām, kas apgrūtina speciālistu piesaisti reģionos. Lai to risinātu, valsts piedāvā pašvaldībām būvēt jaunus īres mājokļus, taču vietvaras norāda – programmas nosacījumi ir pārāk dārgi un riskanti. Tāpēc cita pēc citas no dalības tajā atsakās.
Vienlaikus pašvaldības norāda, ka publiskajai un privātajai partnerībai šādu projektu īstenošanā ir nākotne, taču nepieciešami izdevīgāki nosacījumi un lielāka pašvaldību iesaiste programmas izstrādē.
Aizkrauklē jauni īres mājokļi ir akūti nepieciešami, taču pašvaldība no valsts piedāvātas programmas to būvniecībai ir izstājusies.
“Riskants un dārgs projekts, un ja neizdodas, tad pašvaldība ir ļoti liels zaudētājs,” saka Aizkraukles novada domes izpilddirektors Uldis Riekstiņš.
Programmas ietvaros Aizkrauklē bija plānots būvēt divas ēkas ar kopumā 48 dzīvokļiem. Pašvaldības līdzmaksājums 25 gadu garumā būtu aptuveni 250 tūkstoši eiro gadā.
“Pēc 25 gadiem mēs principā būtu nopirkuši trīsistabu dzīvokli par 130 tūkstošiem eiro, kuram tūlīt atkal jātaisa remonts. Priekš mūsu teritorijas tas, šķiet, ir pārāk dārgi,” komentē Riekstiņš.
Trīs istabu dzīvokļa, kas ir vispieprasītākais, īres maksa būtu vairāk nekā 500 eiro mēnesī plus komunālie maksājumi. Tā reģionam esot pārāk augsta cena.
“Pie šāda līmeņa Aizkrauklē vispār intereses nebija, un tad iestājās tie riski pašvaldībai, jo pašvaldībai jāapmaksā arī šie dzīvokļi, kas nav aizpildīti ar īrniekiem,” skaidro Aizkraukles novada domes izpilddirektors.
Par šādas programmas neizdevīgumu norāda arī Kuldīgas novads.
“Tās ir 25 gadu saistības un ietekme uz budžetu būtu gana nozīmīga. Tikko esam noslēguši līgumu par sociālās mājas projektēšanu un būvēšanu, un mēs redzam, ka mēs to varam izdarīt daudz lētāk,” norāda Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska.
Turklāt kopš projekta izsludināšanas, pēdējo divu gadu laikā, daudzīvokļu namu būvniecību Kuldīgas novadā ir sākuši privātie uzņēmēji.
Uzskatot būvniecības izmaksas par nepieņemami augstām, no projekta izstājies arī Alūksnes novads.
“Nomas maksu noteikti varētu atrisināt, ja vairāk ļautu pašvaldībām iesaistīties darba uzdevuma gatavošanā, kā arī, ja ļautu katras pašvaldības teritorijā būvniecības procesu veidot kā atsevišķu loti, tādā gadījumā šī cena kaut nedaudz, bet samazinātos,” bilst Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers.
Pašvaldībām esot jāatskaitās par katra centa lietderīgumu, bet tagad valsts pati piedāvājot neizdevīgu programmu. Absurds – uzsver vietvaras.
“Šis nedaudz atgādina Rail Baltic procesu, kur sākumā par kaut ko vienojās un pēc tam nostāda fakta priekšā par to, kādas ir izmaksas, saistības, inflācija, pieaugumi. Tur ir daudz nezināmā,” saka Adlers.
Mājokļu trūkums reģionos paliek aktuāla problēma, taču pašvaldību ieskatā izdevīgāk to risināt būs, piesaistot privātos investorus.
VIDEO:
