Birojā daudzstāvu mājā 7
Kad Jānis Rīgā pēckara piecstāvu daudzdzīvokļu ķieģeļu mājas pirmajā stāvā nopirka biroja telpas 70 m2 platībā, arī tur uzlika gaisa siltumsūkni. Neizmantotās telpas vairākus gadus bija piederējušas bankai, un tā jau agrāk bija atteikusies no centrālapkures un noņēmusi radiatorus. Cauri telpām iet apkures stāvvadi, tie izstaro siltumu. Šo siltuma daudzumu var izmērīt, un par to Jānim jāmaksā mājas apsaimniekotājam.
Ja Rīgā siltumsūkni grib pielikt pie mājas fasādes, tas jāsaskaņo ar būvvaldi. Taču, tā kā Jānis siltumsūkni novietoja pie mājas galasienas, saskaņojums nebija vajadzīgs.
Šajās biroja telpās siltuma zudumi ir lielāki nekā jaunuzceltajā privātmājā. Birojs atrodas ēkas galā, tam ir trīs ārsienas un tikai viena siena robežojas ar kaimiņiem. Telpām ir ļoti lieli logi, jo kādreiz te atradies veikals. Stiklam, salīdzinot ar ķieģeļu vai betona sienu, ir prāvāki siltuma zudumi. Siltumsūknim jāpiesilda lielāks telpas apjoms, jo griesti ir krietni augstāki nekā dzīvokļos. Arī uzņēmumiem elektrības tarifs ir augstāks nekā mājsaimniecībām. Neraugoties uz visu, jau pirmie apkures mēneši parādīja ietaupījumu!
Jānis par 2014. gada novembrī apkurei izlietoto elektrību samaksāja aptuveni 40–50 eiro. Salīdzinājumam tādas pašas piecstāvu ķieģeļu mājas iedzīvotāji “Rīgas siltumam” par dzīvokļa apkuri novembrī maksāja 1,12 eiro par 1 m2, tātad par 70 m2 lielu telpu – 78,40 eiro jeb pusotras reizes vairāk!
Laiks rādīs, kāds būs ietaupījums šogad. No 2015. gada elektrība maksā dārgāk. Atcerēsimies, ka 2014. gadā iedzīvotājiem par pirmajām 1200 kWh bija noteikts starta tarifs – 11,64 eirocenti par 1 kWh. Šo daudzumu pārsniedzot, maksājām pēc pamata tarifa – 15,15 eirocentus par 1 kWh. Šogad saskaņā ar tarifu plāniem “Elektrum Klasiskais” un “Elektrum Universālais” iedzīvotājiem jāmaksā 16,9 eirocenti par 1 kWh, arī citiem piedāvājumiem cenas būtiski neatšķiras.
