Gandrīz puse iedzīvotāju Lāčplēša dienu neatzīmē 0
45% Latvijas iedzīvotāju Lāčplēša dienu neatzīmē, parādījusi pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT veiktā aptauja internetā. Savukārt tie, kuri plāno atzīmēt Lāčplēša dienu, norādījuši, ka darīs to draugu un ģimenes lokā (24%), apmeklēs kādu piemiņas pasākumu (13%) vai dosies nolikt svecīti 11.novembra krastmalā (8%).
Lāčplēša dienu ar militārās parādes noskatīšanos pie Brīvības pieminekļa atzīmēs 6% iedzīvotāju, piedaloties Lāčplēša dienai veltītā koncertā – 4%, apmeklējot dievkalpojumu Doma baznīcā – 1%. Savukārt 2% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju Lāčplēša dienu plāno vēl kādā citādā veidā.
9% aptaujāto nevarēja precīzi nosaukt savus plānus par Lāčplēša dienas atzīmēšanu.
Lāčplēša dienā Latvijā ir tradīcija ēku logos ielikt svecītes, tā godinot kritušo brīvības cīnītāju piemiņu. Rīgā cilvēki svecītes aizdedz Daugavmalā pie Rīgas pils mūra. Par tradīciju kļuvis arī daudzviet Latvijā šajā dienā rīkot lāpu gājienus.
Vēsturnieki norāda, ka laika posms no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas valsts, līdz 1919.gada 11.novembrim – Rīgas atbrīvošanai no iekarotāju karaspēka – ir viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē.
Lai gan 1918.gadā tika pasludināta Latvijas neatkarība, valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks. Tikai 1919.gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā iekarotājus padzina no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību. Neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvara pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku bija izšķiroša, tādēļ pieminot šo notikumu, 11. novembrī – Lāčplēša dienā – tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji, uzsvērts informācija Latvijas armijas mājas lapā.
