NATO pārorientējas uz rīcību – Latvijai jāstiprina artilērija un pretgaisa aizsardzība 0
NATO ir panākta sapratne, kas ir apdraudējums un ar ko mums ir jācīnās, aģentūrai LETA norādīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns pēc NATO samita Hāgā, Nīderlandē, oficiālā noslēguma.
NATO samitā pieņemtajā deklarācijā ir uzsvērts, ka, saskaroties ar drošības draudiem un izaicinājumiem, īpaši ņemot vērā Krievijas ilgtermiņa draudu eiroatlantiskajai drošībai un pastāvīgo terorisma draudu, sabiedrotie apņemas līdz 2035.gadam ik gadu ieguldīt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) pamatdrošības vajadzībām, kā arī aizsardzības un drošības saistītajiem izdevumiem, lai nodrošinātu individuālās un kolektīvās saistības.
Pudāns akcentēja, ka neatkarīgi no samita rezultātiem, Latvija tāpat būtu stiprinājusi savas spējas. Alianses dalībvalstu apņemšanās palielināt izdevumus aizsardzībai dos bruņotajiem spēkiem to, kas vajadzīgs, lai arī Latvija varētu īstenot savus aizsardzībus plānus un būtu uzticams spēks un partneris kopīgo NATO aizsardzības plānu realizēšanā.
NBS komandieris arī uzteica NATO dalībvalstu apņemšanos rast ceļus un piešķirt vajadzīgo finansējumu, jo bruņotajiem spēkiem galvenais ir militārās spējas. Viņa ieskatā nākamais solis ir vētīt, kā alianses dalībvalstis pārvērtīs finansējumu rālās kaujas spējās, līdz ar to Latvija varēs pilnveidot savus aizsardzības plānus, lai tie kļūtu vēl ambiciozāki, drošāki un pārliecinošāki.
NATO katrai dalībvalstij nosaka savus plānus un mērķus, kas ir jāsasniedz. Taujāts, kādi ir Latvijas sasniedzami rezultāti, Pudāns skaidroja, ka tie ir 2023.gadā pārskatītie aizsardzības plāni, kuriem ir spēju mērķi. Tos samitā augstākajā līmenī apstiprināja un visas NATO dalībvalstis apņēmās šos mērķus sasniegt. Runa ir par militārajām spējām, kas ir vajadzīgas, lai varētu īstenot aizsardzības plānus.
NBS komandieris atzīmēja, ka katrai valstij ir iedalīts savs virziens, piemēram, Latvijai ir jāstiprina pretgaisa aizsardzība, jānodrošina papildu resursi, jāstiprina sauszemes komponentes, kas ir mehanizētā brigāde. Viņš norādīja, ka Latvija sāk šos uzdevumus pildīt atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem un noslēgtajiem līgumiem attiecībā uz mehānizētās brigādes pastiprināšanu ar kājinieku kaujas mašīnām, tāpat runa ir par ugunsjaudu, papildu artilērijas sistēmām un tālās darbības artilēriju.
“Tas ir mūsu attīstības bruņoto spēku plānos, bet vairāki mērķi no mums prasa sasniegt šīs spējas ātrāk, vai arī lielākā apjomā, piemēram, vairāk munīcijas, lielāks vienību skaits. Mums ir skaidrs plāns, kas ir vajadzīgs un ko mēs varētu sasniegt nākamo četru gadu laikā, atvēlot aizsardzībai 5% no IKP,” sacīja Pudāns.
Viņš klāstīja, ka prioritātes veido 12 punkti, kurus NBS ir gatavi papildināt. Tāpat NBS komandieris piebilda, ka līdzās minētajam klāt vēl nāk papildu personāls, lai šīs jaunās spējas nodrošinātu, tostarp ar rezervers karavīriem, profesionālā dienesta karavīriem.
LETA jau rakstīja, ka Hāgā vakar un šodien noritēja NATO samits. Nīderlandē NATO samits notika pirmo reizi alianses vēsturē. Samitu vadīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.
