Kas notiks, ja Kremlis iebruks Baltijā? Katra okupācijas diena nozīmēs tūkstošiem zaudētu dzīvību un plaša mēroga izlaupīšanu 135
Krievija gatavojas uzbrukt Eiropai. Tas varētu notikt tuvāko gadu laikā. Krievija jau būvē militāro infrastruktūru uz robežas ar Eiropas savienību (ES) un gatavojas tur izvietot karaspēku. Kurai ES valstij Krievija uzbruks pirmā? Vai Eiropa ir gatava iebrukumam? Par to, kā Kremlis gatavojas iebrukumam NATO valstīs, vēsta kanāls “Freedom” .
Krievija ir ievirzījusi savu ekonomiku militārajā gultnē. Tā jau ražo četras reizes vairāk munīcijas nekā visas NATO dalībvalstis.
“Krievija šobrīd trīs mēnešos saražo vairāk ieroču nekā visas Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstis – ASV, Kanāda, Apvienotā Karaliste, Norvēģija un ES – gada laikā. 2025. gadā Krievija karam tērēs vairāk nekā visa Eiropas Savienība kopā,” iepriekš izteicies ES aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus.
Krievijas diktators Putins ir palielinājis Krievijas armiju līdz pusotram miljonam karavīru.
Tiek veidotas jaunas divīzijas. Kopējais karavīru skaits ir 150 tūkstoši. Tie tiks koncentrēti uz robežām ar ES. Šie karavīri tiks apmācīti Baltkrievijā.
Un tieši no Baltkrievijas ir vislielākais risks, ka Krievijas armija iebruks ES. Putinam ir jāizlauž sauszemes koridors uz Karaļauču (Kaļiņingradas) apgabalu.
Okupēt šo Lietuvas un Polijas teritorijas daļu. Krievijas karaspēks var iebrukt no diviem virzieniem vienlaikus – no austrumiem, t. i., no Baltkrievijas, un no rietumiem, t. i., no Krievijas Karaļauču apgabala.
Ļoti zīmīgi ir tas, ka Kremlis palielina savu vienību skaitu arī Karaļauču apgabalā. Droši vien ar cerību sākt zibens uzbrukumu ne tikai no Baltkrievijas, bet arī no šī apgabala.
Bijušais ASV spēku komandieris Eiropā Bens Hodžess pieļauj, ka krievi varētu sākt ar masveida apšaudi: “Viņi noteikti uzsāks gaisa un raķešu uzbrukumus transporta infrastruktūrai Lietuvā, Polijā un Latvijā – tieši tāpat, kā viņi to dara pret Ukrainu.”
Tad krievi var šķērsot robežu un pēc tam izmantot savu karavīru daudzkārtējo skaitlisko pārsvaru.
Ja krievi ieņems Suvalku koridoru, viņi nogriezīs Lietuvu, Latviju un Igauniju no citām NATO valstīm. Viņi to var izdarīt desmit dienu laikā.
“Vai NATO būs gatava reaģēt tik īsā laikā? Nē, nebūs. Tā kā NATO galvenokārt darbojas kā aizsardzības alianse, tai trūkst spēka un spēju aktīvi pretoties šādai notikumu attīstībai. Katra okupācijas diena maksās desmitiem vai simtiem tūkstošu cilvēku dzīvību un totālu izlaupīšanu,” saka militārais eksperts Sergejs Grabskis.
Krievijas karaspēku izdzīt no okupētajām teritorijām būs ļoti grūti. Turklāt okupanti slēpsies aiz civiliedzīvotājiem.
Ieņēmis kādu teritoriju, Putins var izmantot tā saukto “salami taktiku” – nogriezt to pa gabaliņiem -, lai pakāpeniski iekarotu arvien vairāk zemes.
Tā varētu būt Polija vai Baltijas valstis.
Nākamais solis varētu būt Somija, Polija un pēc tam Slovākija un Ungārija. Krievija jau rada draudus Somijai. Tā būvē militāro infrastruktūru netālu no robežas. Satelītattēlos redzamas simtiem jaunu telšu militārajam personālam un noliktavas, kurās var uzglabāt aprīkojumu.
Savukārt Petrozavodskā, 160 kilometrus no Somijas robežas, krievi paplašina bāzes, lai izveidotu jaunu armijas komandu, kuras priekšgalā dažu gadu laikā būs desmitiem tūkstošu karavīru. Aktivitāte reģionā pieaug.
Rietumu izlūkdienesti skaidri redz, ka Kremlis gatavojas karam pret Eiropu.
Viņi arī iepriekš brīdināja par Krievijas plāniem iebrukt Ukrainā 2022. gadā.
Pirms tam notika Krievijas kiberuzbrukumi Ukrainas infrastruktūrai, tostarp elektrostacijām. Sabotāža, sprādzieni militārajos noliktavās. Pirms pilna mēroga kara Krievija īsteno hibrīdkaru. Tā ir gatavošanās. Tas ir pirmais posms. Tagad ar to saskaras arī ES valstis.
Vācijas un Dānijas izlūkdienesti apgalvo, ka militāra invāzija ir iespējama tuvāko piecu gadu laikā.
“2029. gads ir gads, kad Krievija būs spējīga izvērst plaša mēroga karu, tostarp iespējamu uzbrukumu NATO teritorijai,” Vācijas bruņoto spēku ģenerālinspektors Karstens Breiers uzsver.
Putina propaganda arvien vairāk attēlo ES valstis kā nežēlīgus, agresīvus, gandrīz fašistiskus režīmus, kas vēlas iznīcināt Krieviju.
Tas tiek darīts, lai sagatavotu krievus karam pret ES.
Tikmēr ES valstis sāk gatavoties iespējamam Krievijas iebrukumam. Tās veido jaunu aizsardzības līniju uz robežas ar Krieviju – top simtiem bunkuru, šķēršļu un pat mīnu lauki. Lietuva, Latvija, Igaunija un Polija jau paziņojušas par izstāšanos no kājnieku mīnu aizlieguma konvencijas.
Iespējamam karam gatavojas arī valstis, kas nerobežojas ar Krieviju. Piemēram, Vācija ir izdevusi dekrētu par plaša mēroga bruņošanos līdz 2029. gadam.
Arī Eiropas Savienība ir pieņēmusi bruņošanās plānu. Paredzams, ka tuvākajos gados aizsardzības izdevumi visās tās valstīs palielināsies līdz aptuveni 800 miljardiem eiro.
“Pēc Aukstā kara beigām daudzi uzskatīja, ka Krieviju varētu integrēt Eiropas ekonomikas un drošības struktūrā. Mēs samazinājām savus aizsardzības izdevumus gandrīz uz pusi – 3,5 % no IKP. Mēs domājām, ka baudām miera dividendes. Taču patiesībā esam nonākuši pie drošības deficīta,” sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena.
Gadu desmitiem ES ir paļāvusies uz Amerikas Savienoto Valstu aizsardzību.
ES valstīs ir izvietoti aptuveni 100 000 ASV karavīru. Taču drīzumā to kontingents var tikt krasi samazināts. Vairs nav pārliecības, ka ASV karavīri aizsargās ES valstis no Krievijas iebrukuma – ASV prezidents Donalds Tramps to skaidri licis manīt.
Taču, pat ja ES valstis krasi palielinās aizsardzības izdevumus, lai rūpnīcās izveidotu ieroču un munīcijas masveida ražošanu, ir vajadzīgi gadi.
“Mums tas ir jāpaveic līdz 2029. gadam!” atkārto Eiropas politiķi.
Taču Krievijas iebrukums, piemēram, mēģinājums izlauzties cauri Suvalku koridoram, varētu notikt daudz ātrāk.
“Krieviem nav vajadzīgi 3-5 gadi, lai sagatavotos un sāktu īstenot šādu operāciju. Viņiem vajag 3-5 nedēļas,” pārliecināts ir starptautiskās drošības eksperts Tarass Žovtenko.
Arī ES augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa saka, ka iebrukums varētu notikt pirms 2029. gada. Šobrīd vienīgais, kas attur Krieviju, ir Ukraina.
“Putina armija ir iestrēgusi kaujās Ukrainā, tāpēc nevar atļauties pilna mēroga karu ar ES valstīm. Un tas ir glābiņš ES. Un iespēja NATO sagatavoties draudiem.”
Taču pagaidām Eiropa savā ziņā audzina briesmoni, kas tai uzbruks. Saskaņā ar vācu laikraksta “Bild” ziņām šogad Krievija no ES saņems 20 miljardus eiro par enerģijas importu. Tas ir vairāk nekā ES tērē militārajai palīdzībai Ukrainai. Un Krievija šo naudu tērēs ieroču un munīcijas ražošanai.
“Tas ir absurds,” bijušais ASV armijas komandieris Eiropā Bens Hodžess saka.
