Putins pieļāvis liktenīgu kļūdu – trieciens, kura sekas Krievija izjutīs vēl gadu desmitiem 319
Kad 2022. gadā Krievijas diktators Vladimirs Putins uzsāka iebrukumu Ukrainā, viņš paļāvās uz Rietumu – Eiropas un ASV – vājumu. Kremlis uzskatīja ka Rietumi nespēs aizstāvēt Ukrainu, ņemot vērā iepriekšējās neveiksmes Afganistānā, Irākā, Lībijā un Sīrijā. Putins cerēja, ka Krievijas uzvara pieliks punktu Rietumu “zelta laikmetam” un nostiprinās Maskavas aliansi ar Ķīnu un citām valstīm, raksta “The New York Times”.
Taču viņš smagi kļūdījās. Karš ievilkās, un Kremlis sāka demonizācijas kampaņu pret Rietumiem savas valsts iekšienē, vienlaikus cenšoties izraisīt šķelšanos un nesaskaņas pašos Rietumos.
Viņš cerēja, ka Donalda Trampa ievēlēšana par ASV prezidentu vājinās Rietumus un ļaus Krievijai pārņemt Ukrainu.
Taču tas nenotika – Trampa attieksme pret Putinu kļuva vēsāka.
Karš satricināja Rietumus, saliedēja Eiropu un piespieda Vāciju paātrināt savas bruņotās drošības sistēmas modernizāciju. Somija un Zviedrija iestājās NATO, bet Lielbritānija un Eiropas Savienība noslēdza jaunu drošības nolīgumu. Krievija nonāca izolācijā.
Izdevums norāda, ka vēsturiski Krievija ir bijusi neatņemama Eiropas sastāvdaļa, kopš 17. gadsimta aktīvi iesaistoties Eiropas norisēs. Tai bija ciešas saites ar Eiropas valdošajām dinastijām un kultūras eliti.
Taču pēc kara sākuma tās attiecības ar Rietumiem krasi pasliktinājās.
Putins centās apturēt NATO paplašināšanos un saglabāt kontroli pār Ukrainu, kas noveda pie Krimas aneksijas un pilna mēroga kara 2022. gadā.
Kremļa saimnieka plāns bija vājināt Rietumus un nostiprināt Krievijas ietekmi.
Taču panāca pretējo – viņš piespieda Eiropu apvienoties militārā aliansē pret Maskavu.
Krievija ir zaudējusi spēju ietekmēt Eiropu un tagad var cerēt uz mieru tikai ar Ukrainas nosacījumiem – ko Putins negrasās darīt, teikts publikācijā.
Rietumu zaudēšana ir smags trieciens Krievijai, kura sekas tā izjutīs gadu desmitiem. Tā ir Putina izvēle un visas valsts traģēdija, raksta izdevums.
