Foto. Scanpix/Wojtek RADWANSKI / AFP)

Gatavojas lielam upuru skaitam: NATO izstrādā evakuācijas plānus iespējama kara ar Krieviju gadījumā 282

NATO izstrādā plānus liela skaita ievainoto karavīru evakuācijai no frontes līnijām  iespējama kara ar Krieviju gadījumā, paziņojis augsta ranga ģenerālis.

Reklāma
Reklāma
Pieci pārtikas produkti, kuri var palīdzēt samazināt holesterīna līmeni 5
“Saņēmu algas lapiņu, esmu šokā. Es starpbrīžos raudu!” Skolotāja sociālajos tīklos dalās ar realitāti, kas jāpacieš pedagogiem 197
Kokteilis
FOTO. 10 leģendāri latviešu aktieri un aktrises, kuru daile lika sirdij pukstēt straujāk
Lasīt citas ziņas

NATO militārās loģistikas centra komandieris, ģenerālleitnants Aleksandrs Solfranks, šonedēļ apstiprināja, ka alianse strādā pie tā, lai nodrošinātu spējas operatīvi evakuēt lielu skaitu ievainoto karavīru no frontes līnijām, raksta  izdevums Daily Mail.

Vācu ģenerālis brīdināja, ka atšķirībā no sabiedroto pieredzes Afganistānā un Irākā, karš ar Krieviju, visticamāk, izvērstos “plašā kaujas laukā” un radītu nopietnus zaudējumus NATO.
CITI ŠOBRĪD LASA

Solfranks uzsvēra, ka Krievijas gaisa spēku nopietnās iespējas padara ievainoto evakuāciju ar lidmašīnām pārāk riskantu, tāpēc šim nolūkam būtu drošāk izmantot “sanitāros vilcienus”.

“Uzdevums būs sniegt ātru un kvalitatīvu palīdzību lielam skaitam cietušo sliktākā scenārija gadījumā,” viņa teikto citē izdevums.

Ģenerālis uzsvēra arī nepieciešamību NATO valstīm saskaņot medicīniskos noteikumus. Viens no risinājumiem varētu būt “militāri medicīniskās Šengenas” izveide, kas nodrošinātu spēcīgu medikamentu, tostarp smagu ievainojumu gadījumā nepieciešamo pretsāpju līdzekļu, brīvu apriti.

Medicīniskās evakuācijas plānošana ir tikai viens no daudziem NATO gatavošanās posmiem iespējamam konfliktam ar Krieviju.

Jau ziņots, ka no 22. janvāra līdz 31. maijam norisinājās lielākās NATO mācības kopš 1988. gada “Steadfast Defender 2024”. Tajās piedalījās vairāk nekā 90 000 karavīru, vairāk nekā 50 kuģu,  vairāk nekā 80 lidmašīnu, helikopteru un bezpilota lidaparātu, kā arī vairāk nekā 1100 kaujas transportlīdzekļu, tostarp 133 tanki un 533 kājnieku kaujas mašīnas.

Manevri bija daļa no gatavošanās iespējamai Krievijas agresijai, un tajos piedalījās valstis no visas Eiropas, tostarp Apvienotā Karaliste, Vācija, Somija, Grieķija, Ungārija, Polija, Somija, Somija, Ungārija, Zviedrija un citas valstis.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss 2024. gada janvārī paziņoja, ka rietumvalstīm aktīvi jāsagatavojas iespējamam karam ar Krieviju tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā.

“Militārie eksperti uzskata, ka Krievijai būs nepieciešami vairāki gadi, lai sagatavotos plašām militārām operācijām. Tie ir tikai aprēķini — neviens to nevar droši  zināt. Tāpēc šie nākamie trīs līdz pieci gadi mums jāizmanto, lai pastiprināti stiprinātu savu aizsardzību,” viņš toreiz uzsvēra.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.