Foto: Shutterstock

Gigantisks ozona caurums Zemes atmosfērā fiksēts jau 1985.gadā. Pērn situācija krietni pasliktinājusies 0

Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”

Veselam
Esi piesardzīgs!12 iemīļoti pārtikas produkti, kas var nodarīt nopietnu kaitējumu veselībai
Kokteilis
Vārti uz uzplaukuma ēru ir vaļā: divas zodiaka zīmes tuvākajā laikā kļūs par likteņa favorītēm
TV24
Vai tas nav jocīgi, ka mums tagad jāmaksā par elektrību, jo somi sildās saunās?! “Īstenībā, nē!” smaida ministrs
Lasīt citas ziņas

Zināms, ka gigantisku ozona caurumu Zemes atmosfērā virs Antarktīdas pirmo reizi fiksēja 1985. gadā. Turklāt šīs parādības īpatnība bija tāda, ka caurums katru gadu augustā uzradās, bet decembrī pilnībā pazuda. Uzrašanās laikā tā diametrs sasniedza vismaz tūkstoti kilometru.

Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu ietekme uz ozona slāni.
SHUTTERSTOCK ilustrācija
CITI ŠOBRĪD LASA

Tas, protams, ļoti nodarbināja zinātnieku prātus, lai gan nekādus sakarīgus skaidrojumus gūt tā arī neizdevās. Turklāt novērojumi liecināja, ka ozona slānis vispār virs planētas pakāpeniski atjaunojas, un tagad šāda katru gadu novērojamā cauruma diametrs vairs nepārsniedz 20–40 kilometru.

Daudzi, protams, mēģināja šo efektu saistīt ar krasu freona izmešu samazinājumu atmosfērā, taču tas diemžēl izrādījās tikai ar faktiem neapstiprināts pieņēmums.

Tomēr dažu pēdējo gadu laikā situācija atkal strauji mainījusies uz slikto pusi. 2020. gadā ozona cauruma kopējais laukums sasniedza 24 miljonus kvadrātkilometru, bet 2021. gadā tas jau tuvojās 30 miljoniem kvadrātkilometru. Un neviens šajā ziņā joprojām neko nesaprot un turpina meklēt “īstos vainīgos”.

Var piebilst, ka ozona slānis atrodas 11–40 kilometru augstumā virs Zemes un pasargā mūsu planētu no pārlieka ultravioletā starojuma.

SAISTĪTIE RAKSTI