Foto: Shutterstock

Gigantisks ozona caurums Zemes atmosfērā fiksēts jau 1985.gadā. Pērn situācija krietni pasliktinājusies 0

Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 skaitļiem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
TESTS prātvēderiem: ja zini atbildes uz vismaz 8 jautājumiem, tev ir pārsteidzoši attīstīts intelekts
Lasīt citas ziņas

Zināms, ka gigantisku ozona caurumu Zemes atmosfērā virs Antarktīdas pirmo reizi fiksēja 1985. gadā. Turklāt šīs parādības īpatnība bija tāda, ka caurums katru gadu augustā uzradās, bet decembrī pilnībā pazuda. Uzrašanās laikā tā diametrs sasniedza vismaz tūkstoti kilometru.

Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu ietekme uz ozona slāni.
SHUTTERSTOCK ilustrācija
CITI ŠOBRĪD LASA

Tas, protams, ļoti nodarbināja zinātnieku prātus, lai gan nekādus sakarīgus skaidrojumus gūt tā arī neizdevās. Turklāt novērojumi liecināja, ka ozona slānis vispār virs planētas pakāpeniski atjaunojas, un tagad šāda katru gadu novērojamā cauruma diametrs vairs nepārsniedz 20–40 kilometru.

Daudzi, protams, mēģināja šo efektu saistīt ar krasu freona izmešu samazinājumu atmosfērā, taču tas diemžēl izrādījās tikai ar faktiem neapstiprināts pieņēmums.

Tomēr dažu pēdējo gadu laikā situācija atkal strauji mainījusies uz slikto pusi. 2020. gadā ozona cauruma kopējais laukums sasniedza 24 miljonus kvadrātkilometru, bet 2021. gadā tas jau tuvojās 30 miljoniem kvadrātkilometru. Un neviens šajā ziņā joprojām neko nesaprot un turpina meklēt “īstos vainīgos”.

Var piebilst, ka ozona slānis atrodas 11–40 kilometru augstumā virs Zemes un pasargā mūsu planētu no pārlieka ultravioletā starojuma.

SAISTĪTIE RAKSTI