Vai jauniešiem, kas aizbraukuši prom no Latvijas, šobrīd tiešām būs jābrauc atpakaļ, lai stātos obligātajā dienestā? 66
TV24 raidījumā “Uz līnijas” kāda skatītāja uzdeva jautājumu par aktuālo tematu, kas saistīts ar Valsts aizsardzības dienestu (VAD) un jauniešu iesaukšanu tāja: “Es absolūti neredzu atšķību starp obligāto militāro dienestu un valsts aizsardzības dienestu. Cilvēks tik un tā ir spiests iet! Un ir jādomā par cilvēku labklājību, tautu, nevis kā jūs sakāt, ka katrs cilvēks te ir obligāti vajadzīgs un par viņu ir jārūpējas. Jārūpējas ir par to, lai cilvēki neaizbrauktu prom! Anglija, Īrija, Skandināvija ir pilna ar Latvijas pilsoņiem. Un, kas tad viņiem tagad, tur divdesmit, trīsdemit gadus nodzīvojot, ir jābrauc atpakaļ uz Latviju?”
Uz skatītājas jautājumu atbildēja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs (NA) Jānis Eglītis: “Tātad diaspora līdz 2027.gadam – uz viņu netiks attiecināts šis te iesaukums. Diaspora attiecībā uz Valsts aizsardzības dienestu netiks iesaistīta tik ilgi, cik tāl mēs iesauksim mazāku skaitu, nekā uz vietas tepat Latvijā būs puišu. Gadījumā, ja mēs varēsim paņemt vairāk, nekā tajā brīdī būs puiši pieejami, – tikai tajā brīdī tas attieksies uz diasporu.”
“Bet sievietes jautājums jau bija mazliet cits… Un te es gribu atkal vērst uzmanību uz to, ka mēs šobrīd varam būt priviliģētākā situācijā, nekā ir cilvēki Ukrainā – mums ir dots laiks sagatavoties, nostiprināt savu aizsardzību, būt gataviem gadījumā, ja kāds nolemj uzbrukt. Bet preventīvi mūsu uzdevums ir raidīt signālus jebkuram mūsu kaimiņam: “Hei, šeit labāk nelīst!” tā TV24 raidījumā “Uz līnijas” iesaukumu Valsts aizsardzības dienestā komentēja Eglītis.
NBS komandieris: Būs nepieciešams vairāku gadu darbs, lai Valsts aizsardzības dienestu pieņemtu sabiedrībā
Būs nepieciešams vairāku gadu darbs, lai Valsts aizsardzības dienestu (VAD) pamazām pieņemtu sabiedrībā, intervijā aģentūrai LETA šā gada 13.martā atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.
Kalniņš pieļauj, ka būs daļa jauniešu, kuri negribēs iet dienēt, tomēr galvenais uzdevums, uz kuru visai aizsardzības sistēmai ir jāiet, ir tādi apstākļi, lai jaunietis, ierodoties uz apmācību, neviltos.
“Proti, lai mēs esam nodrošinājuši, ka viņš ir aizņemts ar vingrinājumiem, ir dotas iespējas sevi attīstīt, apstākļi ir pieņemami – tā ir normāla gulta, kazarma, kvalitatīva ēdināšana utt. Tas nav vienas dienas, es drīzāk domāju, ka tas ir vairāku gadu darbs, lai VAD pamazām tiktu pieņemts sabiedrībā,” viņš teica.
Tas ir vienīgais ceļš, jo nekādi saukļi vai kompensācijas palielināšana dienošajiem neko tamlīdzīgu nedos. Paredzētās kompensācijas tāpat nesasniedz vidējo atalgojuma līmeni un nebūs saistošas, turpināja Kalniņš.
“Tāpat svarīgi ir, lai nevis mēs stāstām, kā tas notiek, bet stāsta tie, kas ir iesaistīti VAD,” piebilda Kalniņš.
NBS komandieris ir pārliecināts, ka VAD dienošajiem viennozīmīgi būs iespējama plaša specializācija un tie nebūs tikai, piemēram, ložmetējnieka palīgi.
“Ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka no 11 mēnešu dienesta 4,5 mēneši būs pirmais un otrais līmenis, apmācības specialitātē. Specialitāte karavīram ir ložmetējnieks, sakarnieks, dažādu tehnisko līdzekļu operators, tostarp arī autovadītājs vai CVR(T) vadītājs utt. Specialitāšu loks ir plašs. Tostarp aviācija, piemēram, ļoti skatās uz pretgaisa aizsardzības diviziona papildināšanu, Militārā policija uz savu rindu papildināšanu. Savukārt atlikušie seši mēneši būs reāls dienests, kurā varēs pielietot to, ko ir iemācījušies,” norādīja komandieris.
Nosacīti VAD varētu pietikt ar šiem četriem pieciem mēnešiem, kad tiek apgūtas pamata zināšanas, bet armijai ir svarīgi, lai dienošie pilnveidojas, piedalās kolektīvās apmācībās un palīdz armijai attīstīt to, ko pašlaik ar šo skaitlisko sastāvu nespējot.
Piemēram, tā ir Mehanizētās brigādes operacionalitāte, pretgaisa aizsardzības funkciju veikšana gaisa spēkos. “Uzreiz gan pateikšu, ka 11 mēnešu laikā nevarēs kļūt par, piemēram, pretgaisa aizsardzības sistēmas operatoru. Pirmkārt, to tik īsā laikā nevar izdarīt. Otrkārt, mums ir vajadzīgs, lai šādi nosacīti “dārgi” specialisti pie mums dienē vismaz piecus gadus,” piebilda Kalniņš.
Komandieris arī atgādināja, ka 1.jūlijā brīvprātības kārtā VAD tiek iesaukti pirmie 300 jaunieši.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka paredzēts noteikt, ka VAD militāro dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem – 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas.
