“Divas reizes pārjautāju, vai nav kļūda…” Agnese nespēj noticēt, cik lēti Polijā maksā recepšu medikamenti 0
Medikamenti Latvijā daudziem joprojām ir zelta vērtē, lai arī ir jūtams, ka valsts cenšas mazināt iedzīvotāju ikdienas tēriņus. Pavisam nesen atsevišķām pārtikas precēm tika samazināts PVN, tomēr izdevumi par zālēm joprojām daudziem sagādā galvassāpes, īpaši cilvēkiem, kuru vienīgais ienākumu avots ir pensija. Kāda sieviete, dodoties uz Poliju, pavisam nejauši piedzīvojusi pārsteigumu, kas viņai licis aizdomāties par medikamentu cenu atšķirībām.
Agnese sociālo mediju platformā “Threads” atklāj, ka Polijā savus recepšu medikamentus iegādājusies pat trīsreiz lētāk nekā Latvijā: “Pārsteigums! Nopirku Polijā savus recepšu medikamentus 3× lētāk nekā Latvijā.
Divas reizes pārjautāju aptiekārei, vai nav kāda kļūda. Cik es biju pārsteigta par cenu Polijā, tik aptiekāre bija pārsteigta, kad pateicu, cik par tiem pašiem medikamentiem maksāju Latvijā.”
Izrādās, šāda pieredze nav vienīgā. Katrīna norāda, ka par iespēju medikamentus iegādāties citās Eiropas valstīs jau iepriekš dzirdējusi: “Man Latvijas aptiekā ir teikts: “Ja sanāk braukt uz kādu citu Eiropas valsti, iepērciet šī produkta krājumus tur. Ticiet man, nenožēlosiet.””
Arī Elīna dalās ar līdzīgu pieredzi: “Man daktere arī prasa, vai gadījumā kāds uz Turciju nebrauc, tur daudz lētāk esot.”
Lai saprastu, vai cilvēku pieredze par zāļu cenu samazināšanos ir pamatota, ieskatījāmies Veselības ministrijas publiski pieejamajā informācijā par recepšu zāļu cenu reformu.
Ministrijas apkopotajos datos redzams, ka 200 biežāk izrakstīto recepšu medikamentu vidējā aptiekas cena 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, samazinājusies par 17%.
Tomēr kopējais rādītājs nepasaka visu. Datos redzams, ka ne visas zāles kļuvušas lētākas vienādā apmērā. Tieši lētāko recepšu medikamentu grupā, līdz pieciem eiro, vidējā cena pat palielinājusies par 50 centiem.
Savukārt zālēm cenu grupā no 5 līdz 10 eiro cena vidēji samazinājusies par 92 centiem jeb 12%, 10–25 eiro grupā – par 3,27 eiro jeb 21%, bet medikamentiem, kuru cena pārsniedz 25 eiro, vidējais samazinājums bijis 12,61 eiro jeb 20%.
Arī plašākos Veselības ministrijas datos redzama līdzīga aina. No 3635 recepšu zālēm ar deklarētu ražotāja cenu 3285 jeb 90% 2026. gada sākumā maksimāli pieļaujamā aptiekas cena bija zemāka nekā 2024. gada beigās. Vienlaikus 344 medikamentiem jeb 9,5% cena bija palielinājusies.
Tas nozīmē, ka kopumā recepšu zāļu cenas Latvijā pēc reformas ir samazinājušās, taču tas nenozīmē, ka lētāki kļuvuši pilnīgi visi medikamenti. Turklāt dati par Latvijas cenu izmaiņām paši par sevi neparāda, cik konkrēts medikaments maksā citā Eiropas valstī.
Vēl viens atvieglojums pacientiem
Tikmēr Latvijā šogad ieviests arī vēl viens pasākums, kura mērķis ir samazināt pacientu izdevumus par recepšu zālēm.
No 1. jūlija valsts sedz 75 centu farmaceita pakalpojuma maksu par recepšu zālēm, kuru cena nepārsniedz 10 eiro par iepakojumu. Tas nozīmē, ka šajos gadījumos pacientam šī maksa vairs nav jāmaksā.
Savukārt no 1. septembra šo maksu valsts segs arī cilvēkiem ar I grupas invaliditāti neatkarīgi no zāļu cenas.
Cilvēkiem rodas jautājumi
Agneses ieraksts izraisījis plašāku diskusiju par to, cik izdevīgi medikamentus iegādāties citās valstīs. Komentāros cilvēki jautā, vai recepšu medikamentus iespējams iegādāties citā Eiropas Savienības valstī, piemēram, izmantojot Latvijā izrakstītu e-recepti.
Diskusijas autore uz šiem jautājumiem atbild apstiprinoši.
Tikmēr kāds komentētājs aicina cilvēkus vispār neaizrauties ar medikamentu lietošanu: “Labāk medikamentus nelietot uzturā! Diezs ko neveselīgi tie ir priekš organisma! Lai ko tev nestāstītu, tu uz cita rēķina peļņas tiesi sabeidz to!”
