Igaunijā paaugstināti nodokļi un nogriezti pabalsti. Vai Latvijā mums draud tas pats? 0
Latvijas darba devēju konfederācijas vadītājs Kaspars Gorkšs izteicies, ka, nemazinot publiskā sektora izdevumus, nākamā gada budžeta veidošanā var nākties celt vairākus nodokļus, lai pārliktu visu nepieciešamo nodokļu apjomu uz sabiedrības pleciem. Kāds ir Karinas Plokas, Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres (JV) komentārs?
“Šobrīd jautājums par to, ka varētu palielināt nodokļus, uz valdības galda nestāv. Tajā pašā laikā gribu vērst uzmanību, ka Igaunija diezgan būtiski ir palielinājusi savu nodokļu slogu un vienlaicīgi samazinājusi veselu virkni pabalstu. Tas ir tas, ko citas valstis dara. Mums pagājušajā gadā budžeta paketē tika pieņemta ļoti apjomīga nodokļu reforma, tā kā ļoti daudz izmaiņas nodokļos jau ir iekļautas. Vai varētu atgriezties pie stāsta par nodokļu paaugstināšanu? Man šobrīd nav atbildes, domāju, ka nevienam nav, jo pirmie makroekonomiskie dati mums būs pieejami tikai aprīlī,” viņa atbild TV24 raidījumā “Ziņu top”.
Jau ziņots, ka Pagājušā gada decembra beigās Latvijas konsolidētā kopbudžeta bilancē bija deficīts 1,8% apmērā no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 733,1 miljoni eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.
Gadu iepriekš šajā periodā kopbudžeta bilancē bija deficīts 3,6% jeb 1,4 miljardi eiro.
FDP atzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi pagājušajā gadā pieauguši par 10,3% jeb 1,6 miljardiem eiro, sasniedzot 17,146 miljardus eiro, bet kopbudžeta izdevumi palielinājušies par 5,4% jeb 914,2 miljoniem eiro, sasniedzot 17,879 miljardus eiro.
Kopējo ieņēmumu pieaugums ir bijis straujāks par nodokļu ieņēmumu pieaugumu – par 7,8%. FDP to skaidro ar straujāku finansējuma no Eiropas Savienības (ES) fondiem pieaugumu par 30,1%, un nenodokļu ieņēmumu pieaugumu par 14,6%.
FDP informē, ka 2024.gada beigās valsts speciālajā budžetā bija pārpalikums 0,8% apmērā no prognozētā IKP, bet valsts pamatbudžetā un pašvaldību budžetā veidojās deficīts attiecīgi 2,7% un 0,1% apmērā no IKP.
Decembrī konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 3,7% no IKP, bet izdevumi veidoja 5,7% no IKP. Pamatbudžetā ieņēmumi bija 2,2% no IKP, bet izdevumi bija 3,8% no IKP. Speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi bija sabalansēti. Pašvaldību budžetu ieņēmumi bija 0,8% no IKP, bet izdevumi bija 1,2% no IKP.
FDP informē, ka decembrī lielākais kopbudžeta izdevumu īpatsvars bija subsīdijām un dotācijām (27%), atlīdzībām (22%) un sociālajiem pabalstiem (20%).
Kopumā 2024.gadā straujākais izdevumu pieaugums salīdzinājumā ar 2023.gadu bija procentu izdevumos – par 62,6% un atlīdzības izdevumos – par 13,4%. Vienlaikus izdevumi precēm un pakalpojumiem samazinājās par 7,9%.
Lai arī 2024.gads ir noslēdzies ar konsolidētā kopbudžeta deficītu, situācija ir uzlabojusies – novērotais deficīts ir būtiski mazāks nekā pēdējos gados, norāda FDP. Mazāks deficīts pēdējo reizi bija novērots 2019.gadā.
Tāpat FDP informē, ka 2024.gadā nodokļu ieņēmumu pieauguma temps palēninājās un nodokļi iekasējās mazāk, nekā plānots. Tomēr situāciju uzlaboja citu ieņēmumu straujāks pieaugums, īpaši ES fondu finansējuma pieaugums.
