Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets
Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets
Foto – Timurs Subhankulovs

Ģ. Zvirbulis: – Kamēr jūs šauros formātos skatāties, hibrīdkara pazīmes jau var just, piemēram, interneta komentāros. Kāda jums ir informācija par interneta provokatoriem jeb tā sauktajiem troļļiem? Vai ir pierādījumi, ka viņu aktivitātes tiek finansētas no Krievijas? 7

Jāatzīst, ka šobrīd biedrību finansēšana netiek īpaši reglamentēta, tāpēc tām nav ierobežojumu attiecībā uz finansējuma saņemšanu. Patlaban spēkā esošā kārtība paredz, ka biedrībām reizi gadā ir jāatskaitās par saņemtā finansējuma izlietojumu, taču šī atskaitīšanās ir ļoti vienkāršota. Teorētiski jau šobrīd biedrībām ir jānorāda ārvalstu juridisku personu un nerezidentu ziedojumi, taču pastāv dažādas iespējas, kā šo prasību apiet. Piemēram, visi saņemtie ziedojumi var tikt norādīti kā anonīmi. Turklāt ārvalstu finansējuma slēpšana pat nav nepieciešama, jo arī oficiāla šādu līdzekļu saņemšana netraucē biedrībām iesaistīties kampaņu un aktivitāšu organizēšanā, uzdodot tās par pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm. Tas noved pie situācijas, kad citas valstis var tieši un netieši ietekmēt politiskos procesus Latvijā, tādējādi ilgtermiņā graujot valsts neatkarību, teritoriālo integritāti un konstitucionālo iekārtu. Tāpat jānorāda, ka biedrības savā finanšu atskaitē naudas vērtībā nepārvērš, piemēram, saņemtos pakalpojumus un brīvprātīgo darbu, par ko samaksājušas citas, trešās personas, apmaksātas intervijas un rakstus, kā arī citu šāda veida informatīvu atbalstu.

– “Troļļu” aktivitātes nav fenomens, ar ko saskaras tikai Latvija. Līdzīgas aktivitātes identificētas faktiski visās rietumvalstīs. Ukrainas krīzes kontekstā “troļļu” aktivitāte ir palielinājusies. Ir arī publiska informācija no cilvēkiem, kas paši bijuši iesaistīti šāda veida darbībās un atklājuši, kā šīs aktivitātes tiek organizētas no Krievijas puses. Esam identificējuši “troļļu” darbošanos Latvijas interneta telpā. Tā ir viena no mūsu darba prioritātēm, bet detaļas par šo jautājumu diemžēl nevarēšu stāstīt.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Dzimšanas gada pēdējā ciparā slēpjas svarīgs vēstījums – piederība stihijai
Kokteilis
FOTO. Ledus ir sakustējies! 5 iekārojamākie Latvijas hokejisti mākslīgā intelekta skatījumā
Peru valdība oficiāli klasificējusi transpersonas un nebinārās personas kā “garīgi slimas”
Lasīt citas ziņas

V. Krustiņš: – Giļmans, Guščins, Gapoņenko un tamlīdzīgi “aktīvisti” diez vai par velti strādā vaiga sviedros. Un viņu darbi arī prasa izdevumus. Varbūt viņi nesaņem tiešu atalgojumu, bet kaut kādā veidā tiek uzturēti. Galu galā kā citādi viņi izbraukātu pa dažādiem pasākumiem Maskavā, Tallinā un citur ārzemēs?

M. Antonevičs: – Jūs esat jau publiski izteicies par 100 organizācijām, kuras atbalsta Krievijas īstenoto tautiešu politiku un starp kurām ir arī Maskavas finansētās. Kas jums neļauj to novērst, lai šī naudas plūsma te neienāktu? Varbūt nepieciešamas kādas likumu izmaiņas?

CITI ŠOBRĪD LASA
– Es jums piekrītu. Finanses izšķir visu. Tās ir pamatā gan pretvalstiskām organizācijām, gan izlūkošanas aktivitātēm, gan organizētajai noziedzībai. Nav finansējuma, nav šādu aktivitāšu. Krievijas tautiešu politika Latvijā lielā mērā balstās uz tā sauktajiem profesionālajiem tautiešiem, kas ar šīm aktivitātēm faktiski pelna sev iztiku. Finansējumu viņi saņem no dažādiem Krievijas fondiem it kā pētījumiem, publiskajām aktivitātēm, filmu uzņemšanai, grāmatu rakstīšanai, braucieniem uz starptautiskām konferencēm. Viņi arī diezgan pamatīgi savā starpā konkurē un grūstās ar elkoņiem, lai tiktu pie šo fondu naudas.
Jāatzīst, ka šobrīd biedrību finansēšana netiek īpaši reglamentēta, tāpēc tām nav ierobežojumu attiecībā uz finansējuma saņemšanu. Patlaban spēkā esošā kārtība paredz, ka biedrībām reizi gadā ir jāatskaitās par saņemtā finansējuma izlietojumu, taču šī atskaitīšanās ir ļoti vienkāršota. Teorētiski jau šobrīd biedrībām ir jānorāda ārvalstu juridisku personu un nerezidentu ziedojumi, taču pastāv dažādas iespējas, kā šo prasību apiet. Piemēram, visi saņemtie ziedojumi var tikt norādīti kā anonīmi. Turklāt ārvalstu finansējuma slēpšana pat nav nepieciešama, jo arī oficiāla šādu līdzekļu saņemšana netraucē biedrībām iesaistīties kampaņu un aktivitāšu organizēšanā, uzdodot tās par pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm. Tas noved pie situācijas, kad citas valstis var tieši un netieši ietekmēt politiskos procesus Latvijā, tādējādi ilgtermiņā graujot valsts neatkarību, teritoriālo integritāti un konstitucionālo iekārtu. Tāpat jānorāda, ka biedrības savā finanšu atskaitē naudas vērtībā nepārvērš, piemēram, saņemtos pakalpojumus un brīvprātīgo darbu, par ko samaksājušas citas, trešās personas, apmaksātas intervijas un rakstus, kā arī citu šāda veida informatīvu atbalstu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.