Foto: Pskov.ru

Izrakumi Pleskavā apstiprina seno latgaļu klātbūtni reģionā 2

Arheologi, veicot izrakumus Krievijas pilsētas Pleskavas centrā, ir atraduši 11. gadsimta sudraba denāriju un tā paša perioda triju krāšņu atliekas, starp kurām bijusi baltu (latgaļu) tipa krāsns, pirmdien paziņoja arheologu grupas vadītāja, Pleskavas arheoloģiskā centra vecākā zinātniskā līdzstrādniece Tatjana Jeršova.

Reklāma
Reklāma
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 531
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32
Lasīt citas ziņas

Viņa pastāstīja, ka arheologi atrakuši kultūrslāni, kas datēts ar laiku no 8. līdz 11. gadsimtam. Jeršova atzīmēja, ka atrastais sudraba denārijs no 11. gadsimta otrās puses, iespējams, ticis izmantots kā uz miesas nēsājams reliģisks simbols kristiešu krustiņa vietā.

Pētnieki arī atrada 11. gadsimta keramikas un triju krāšņu atliekas. Viena no tām bija akmeņu krāsns no 11. vai 12. gadsimta, kurai blakus atradās tā paša laikmeta nazītis. Netālu tika atrastas arī māla kleķa krāsns atliekas, domājams, no 11. gadsimta.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jeršova sacīja, ka šādas krāsnis nebija raksturīgas vietējiem slāvu iedzīvotājiem, bet tās izmantojušas galvenokārt baltu tautas. Atrastā krāsns ir latgaļu tipa krāsns.

“Tas vēlreiz apstiprina, ka šajā Pleskavas piepilsētas daļā jau 11. gadsimtā pastāvīgi dzīvoja cilvēki, turklāt dažādu tautību,” rezumēja Jeršova.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.