“Ja neaicina, nu, ko man kaut kur stāvēt ar to plakātu?” Salceviča neizpratnē par vīriešu pasivitāti randiņu kontekstā 0
TV kanāla 360 raidījuma “Burku studijā!” uzmanības lokā nonākusi mūsdienu iepazīšanās kultūra un sieviešu ekspektācijas. Modes dizainere Indra Salceviča neslēpj, ka labprāt ļautos jauna romāna sākumam, tomēr aktuāls paliek jautājums par stiprā dzimuma spēju uzņemties vadību un spert pirmo soli attiecību veidošanā.
Diskusijas gaitā realitātes seriāla “Ģimene burkā” attiecību eksperts Kristaps Ozoliņš pauda viedokli, ka mūsdienās vientulība dāmām bieži vien ir pašu izvēle, jo iespēju mainīt statusu, kā arī satikties netrūkst. Salceviča tam oponēja ar realitātes skarbo pusi — viņa labprāt dotos uz tikšanos, taču iniciatīvas no vīriešu puses trūkst: “Es eju! Nav ar ko vienkārši iet!”
Pēc tam, kad Kristaps ar smaidu norādīja, ka šī ir zaļā gaisma vīriešiem viņu uzrunāt, dizainere piebilda: “Es jau labprāt aizietu uz randiņu, ja aicinātu. Nu, neaicina! Ja neaicina, nu, ko man kaut kur stāvēt ar to plakātu? Neaicina! Nu, skriet pakaļ vīrietim vai cīnīties par kaut ko?”
Lai gan šobrīd viņa ir viena, dizainere ir pilnībā atvērta mīlestībai un nav atmetusi cerību sastapt dzīvesbiedru, ar kuru kopā dalīt ikdienu. Viņa neslēpj savu līdzšinējo pieredzi: “Es esmu atvērta un esmu bijusi arī iepazīšanās vietnēs, esmu gājusi arī uz randiņiem! Esmu atvērta! Ja būtu ar ko veidot šīs attiecības, es viņas veidotu! Vienkārši nav! Pagaidām es neesmu satikusi šādu cilvēku.”
Vērtējot situāciju “iepazīšanās tirgū”, Indra velk paralēles ar konkurenci, kur lieliskas sievietes sacenšas par nelielu skaitu brīvu vīriešu, kas liek domāt par kastingu vai preces izvēli veikalā. Šī realitāte likusi viņai mainīt savus kritērijus un uz vīriešiem raudzīties pragmatiskāk: “Es pret vīrieti arī šobrīd sāku skatīties kā uz pielaikošanu – vai der tā žakete man, vai neder? Es smejos, protams, bet tiešām, nu, tu iepazīsties ar vīrieti un saproti – vai tu gribi viņu paturēt un nēsāt gadiem, likt pogas un piešūt, un lāpīt, un veidot tās attiecības, vai tas ir kaut kāds garāmgājējs?”
Analizējot potenciālā kavaliera tēlu, Salceviča norāda, ka viņai nav konkrēta vizuālā šablona. Tomēr viņa noteikti meklē personību ar stabilu dzīves pamatu un briedumu, atsakoties no vīrieša “pāraudzināšanas” lomas: “Es esmu tajā vecumā, kurā es uzskatu, ka es nevēlētos satikties ar vīrieti, kurā es ieraugu potenciālu. Es gribētu, lai viņš jau ir gatavs! Es negribētu viņu mainīt – es gribētu viņu pieņemt tādu, kāds viņš ir ar visiem kaut kādiem sīkumiem, jo arī es neesmu perfekta. Es teiktu tā, ka es gribētu gatavu produktu – ar stingru mugurkaulu, vērtību sistēmu. Tad, kad viņš parādīsies, arī veidosies kaut kas. Pagaidām nav parādījies!”
Indra joprojām dod priekšroku klasiskam uzmanības apliecināšanas modelim, kur vīrietis uzrunā sievieti klātienē, veidojot dabisku dialogu: “Es esmu konservatīva un uzskatu, ka vīrietim ir jāuzlūdz uz deju. Mēs sākam dejot – būs ritmā vai nebūs? Tas ir ļoti elementāri saprotams!”
Šādam redzējumam piekrīt arī Kristaps, retoriski vaicājot – ja vīrietis nespēj saņemties pat vienkāršam uzaicinājumam, uz kādu nākotni vispār var cerēt?
VIDEO:
