“Ja ērce būtu zinājusi, viņa būtu atvainojusies un aizgājusi piesūkties kādam kokam!” Latvietis satriekts par slimības lapu sistēmu 0
Slimības lapa ļauj atgūties no saslimšanas, taču pēc tās saņemtā alga dažiem var sagādāt nepatīkamu pārsteigumu. Sociālajos medijos kāds vīrietis dalījies pieredzē par to, cik būtiski slimības periods ietekmējis viņa ienākumus, raisot plašāku diskusiju par slimības lapu apmaksu.
“Šodien kā no mēness nokritu, ieraugot, cik daudz no algas norauj pēc slimošanas. Principā ideāla sistēma: paņem slimības lapu, izveseļojies, ieraugi algu un uzreiz vari ņemt nākamo slimības lapu, lai atkoptos no redzētā cipara,” vietnē “Threads” raksta lietotājs @lilemiils.
Ierakstā viņš situāciju komentē ar ironiju, pieminot arī slimības iemeslu – ērces kodumu. “Ja tā ērce būtu zinājusi, kāds finansiālais side quest mani sagaida pēc viņas, viņa aiz elementāras cilvēcības būtu atvainojusies un aizgājusi piesūkties kādam kokam,” raksta vīrietis.
Viņš savā ierakstā iekļāvis arī ironisku saukli: “LATVIJA VAR! RAAAAH.”
Viņa ieraksts izraisījis plašāku diskusiju. Komentētāji salīdzinājuši Latvijas sistēmu ar situāciju citās valstīs, tostarp ASV un Dānijā, kā arī pauduši atšķirīgus viedokļus par to, vai slimības laikā saņemtais mazākais atalgojums ir taisnīgs. Daži uzsvēruši, ka Latvijā slimības lapu sistēma nemaz neesot tik slikta, kamēr citi norādījuši, ka būtisks ienākumu kritums var atturēt cilvēkus no slimības lapas ņemšanas. Vairāki lietotāji dalījušies ar savu pieredzi, norādot, ka pēc dažām slimības dienām saņēmuši aptuveni par ceturtdaļu mazāku algu. Savukārt ieraksta autors atklājis, ka pēc aptuveni septiņām slimības dienām viņa alga bijusi par 26% mazāka.
Diskusijā izskanējuši arī asi komentāri. Kāds lietotājs norādījis, ka cilvēkam, kurš nestrādā, loģiski pienākoties mazāki ienākumi, savukārt cits komentētājs Latvijas sistēmu salīdzinājis ar ASV, kur slimības dienu apmaksas nosacījumi varot būt daudz stingrāki. Tikmēr citi atzinuši, ka, ja vien iespējams, uz slimības lapas labāk neiet, lai nezaudētu daļu ienākumu.
Latvijā slimības nauda ir sadalīta A un B darbnespējas lapā, un tieši tāpēc alga slimības mēnesī var būt jūtami mazāka.
1. slimības diena – parasti netiek apmaksāta.
2. un 3. slimības diena – darba devējam jāmaksā vismaz 75% no vidējās izpeļņas.
4.-9. slimības diena – darba devējam jāmaksā vismaz 80% no vidējās izpeļņas.
No 10. slimības dienas sākas B lapa, par kuru slimības pabalstu maksā VSAA. Tas ir 80% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Svarīga nianse: 80% nenozīmē 80% no algas, ko cilvēks parasti saņem “uz rokas”. VSAA pabalstu aprēķina no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, un no izmaksājamā pabalsta tiek ieturēts IIN. Tāpēc faktiskā summa, ko cilvēks saņem kontā, var būt būtiski mazāka nekā parastā alga.
Cik ilgi maksā?
Ja cilvēks slimo nepārtraukti, slimības pabalstu parasti izmaksā līdz 26 nedēļām (182 dienām). Ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumu to var pagarināt, bet ne ilgāk kā līdz 52 nedēļām. Ja slimo ar pārtraukumiem, pabalstu var saņemt ne ilgāk kā 52 nedēļas trīs gadu periodā.
