Kažociņš skaidro, kāpēc Krievija varētu gribēt uzbrukt Baltijas valstīm: “Uz apdraudējumiem jāskatās plašāk!” 115
Krievija varētu gribēt uzbrukt Baltijas valstīm, lai parādītu, ka NATO var salauzt, tā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” ziņas par iespējamo Krievijas uzbrukumu kādai no NATO dalībvalstīm komentēja bijušais SAB priekšnieks Jānis Kažociņš.
Viņš skaidro, ka uz iespējamiem apdraudējumiem ir jāskatās plašāk – viens ir kinētisks jeb militārs iebrukums, otrs ir hibrīdkarš, kas daļēji pret Latviju jau tiek īstenots. To vēl varētu pastiprināt ar netiešu militāru līdzdalību.
Kažociņš norāda, ka tas nav saistīts ar to, ka kaut kur varētu uzrasties “zaļie vīriņi”, jo “to spēli varēja tikai vienreiz izspēlēt”: “Mūsu un sabiedroto sevišķo uzdevumu vienības tiks ar viņiem galā.”
Viņš skaidro, ka Krievija varētu gribēt uzbrukt Baltijas valstīm, lai parādītu, ka NATO var salauzt. Īpaši, ja notiek kādas kardinālas izmaiņas ASV.
Iespējamā Krievijas uzbrukuma NATO valstīm scenārijā, kas plaši tiek apspriests plašsaziņas līdzekļos, rakstīts, ka Krievija mobilizētu un pie Baltijas valstu robežām sapulcinātu 200 000 karavīru, un tad veiktu iebrukumu.
Kažociņš norāda, ka šis scenārijs ir ļoti tālu no realitātes: “Ja Krievija varētu mobilizēt 200 000 karavīru, kārtīgi tos apmācīt, vadīt, aprīkot ar tehniku, tad viņi jau to būtu izdarījuši un pieveikuši Ukrainu. Acīmredzot, viņi to nevar izdarīt.”
Bijušais SAB priekšnieks atgādina, ka politiskie un militārie vadoņi, iesākot kara maršus, mēdz uzskatīt, ka karš būs veiksmīgs un īss. Piemēram, 1914. gadā visas karā iesaistītas puses domāja, ka tas beigsies ar viņu uzvaru līdz Ziemassvētkiem. Bet, protams, tā nebija.
Tāpat pirms diviem gadiem domāja arī Krievijas diktators Vladimirs Putins, domājot, ka viņš varēs ieņemt Ukrainu trīs dienās.
Arī Ukrainas sabiedrotie, kas nodrošināja ukraiņus ar modernu tehniku un palīdzēja apmācīt brigādes, bija pārliecināti, ka Ukrainas pretuzbrukums pagājušajā gadā būs tikpat sekmīgs kā Harkivas atbrīvošana. Tomēr tā nenotika, jo Surovikina aizsardzības līnijas ar mīnu laukiem ļāva krieviem aizstāvēties.
Kažociņš uzsver, ka nevajadzētu sašļukt un domāt, ka tagad Krievija revanšēsies un visur uzbruks. Viņš aicina domāt ilgtermiņā. Galvenais, kas tagad būtu jādara Latvijai un Eiropai – jāpalīdz Ukrainai noturēties.
