Jaunieceltais Lietuvas zemkopības ministrs sola sadarbībā ar Latviju, Igauniju un Poliju cīnīties par lielākiem ES tiešmaksājumiem 0
Jaunieceltais Lietuvas zemkopības ministrs Andrjus Paļonis noskaņots sadarbībā ar Latviju, Igauniju un Poliju cīnīties par lielākiem Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumiem lauksaimniekiem.
“Ministram un ministrijai jācenšas visus sapulcināt ap vienu galdu – apvienot Baltijas valstu un Polijas spēkus, lai mēs visi kopā mēģinātu panākt lielākus tiešmaksājumus,” viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS, vaicāts par savām iecerēm ministra darbā. “Ja cīnīsimies vieni un tikai paši par sevi, neuzvarēsim,” viņš piebildis.
Kā norādījis līdzšinējais Seima Sociāldemokrātu darba partijas frakcijas deputāts Paļonis, kas atjauninātajā valdībā zemkopības ministra amatā nomainīs Ģiedrju Surpli no Zemnieku un zaļo savienības, tiešmaksājumu jautājums apspriests, viņam tiekoties ar prezidentu Gitanu Nausēdu, kurš solījis to pārrunāt augstākā līmenī ar Polijas pārstāvjiem.
Kā ziņots, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zemkopības ministri maija nogalē vienojās, ka Baltijas valstis sarunās ar Eiropas Komisiju (EK) pieprasīs, lai tiešmaksājumi lauksaimniekiem pēc septiņiem gadiem sasniegtu 100% ES vidējā līmeņa.
Vaicāts par savām iecerēm ministra darbā, Paļonis arī norādījis, ka nepiekrīt plānotajai Zemkopības ministrijas pārcelšanai uz Kauņu un šo ideju neatbalsta arī prezidents, bet premjerministra Sauļus Skverneļa tagadējā nostāja jaunieceltajam ministram nav zināma.
Pirms 2016.gada Seima vēlēšanām ideju par Zemkopības ministrijas pārvietošanu aktīvi aizstāvēja šobrīd valdošā Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība, tā tika iekļauta valdības programmā, un premjers savulaik to atbalstīja.
Pēc Zemkopības ministrijas darbinieku arodorganizācijas datiem, gaidāmās pārcelšanās dēļ kopš pagājušā gada jūlija no ministrijas jau aizgājuši 72 darbinieki, bet no atlikušajiem 259 darbiniekiem 85% gada nogalē izteicās, ka arī noskaņoti pamest ministriju, ja tā tiktu pārcelta uz Kauņu. Tikmēr darbā jau pieņemti aptuveni 20 Kauņas iedzīvotāji.
Kā izteicies Paļonis, “šobrīd ministrija izklīst”, bet viņš jau tiekas ar aizgājušajiem darbiniekiem, lai pārliecinātu viņus atgriezties. Ministrijai Kauņā ir izraudzītas telpas, bet nomas līgums vēl nav parakstīts.
Viņš arī norādījis, ka grib dibināt īpašu fondu, kurš gadā investētu 70 līdz 100 miljonus eiro meliorācijā, mudināt ražotājus un pārstrādātājus uz sarunām par labvēlīgākām lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenām un rosināt izmeklēšanu par iespējamu karteļa vienošanos par lauksaimniecības izejvielu iepirkšanu starp atsevišķiem pārstrādātājiem.
Paredzams, ka Paļonis un vēl divi valdībā nomainītie ministri amata zvērestu Seimā dos augusta otrajā pusē.
