Jo dārgāk nodot, jo lielāks risks, ka tas nonāks mežā! Cilvēki mudina sākt domāt par azbesta šīfera nodošanas noteikumiem 4
Pirms kāda laika izskanēja laba ziņa daudzbērnu ģimenēm – lai mazinātu riskus cilvēku veselībai un veicinātu videi drošu azbestu saturošo atkritumu apsaimniekošanu, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu 2026. gadā turpina Azbesta atbalsta programmu, nodrošinot Latvijas Goda ģimenēm iespēju bez maksas nodot apglabāšanai azbestu saturošo šīferi.
Tikmēr citi par šo “prieku” maksā prāvas naudas summas.
Cik maksā šīfera nodošana?
ZAAO poligonā “Daibe”, ja šīferi nogādā pats, maksa ir 218,47 eiro/t ar PVN, bet izvešana no objekta maksā 137,09 eiro/m³ ar PVN; SIA “Piejūra” azbestu saturošiem būvmateriāliem no 2026. gada norāda 202,84 eiro/t ar PVN; Liepājas RAS poligonā “Ķīvītes” — 297,70 eiro/t ar PVN; Jelgavas komunālie pakalpojumi poligonā “Brakšķi” — 399,30 eiro/t ar PVN; ZOLT savā pakalpojuma lapā norāda 400 eiro + PVN/t līdz 1 tonnai, papildus rēķinot transportu 1,60 eiro + PVN/km un manipulatora darbu 50 eiro + PVN/h; savukārt par bīstamo atkritumu uzņēmumu BAO LSM rakstīja, ka tā cena ir 550 eiro bez PVN/t, ko veido transportēšana, noglabāšana, īslaicīga uzglabāšana un iepakošana atbilstoši prasībām. LSM 2026. gada apkopojumā arī norādīts, ka, aptaujājot apsaimniekotājus,
šīfera nodošanas izmaksas Latvijā kopumā mēdz būt 400–600 eiro/t, jo gala cenu ietekmē atrašanās vieta, transportēšana, iepakojums un apjoms.
Azbests ir valsts mēroga problēma
Sociālajā tīklā “X” diskusiju par azbestu saturošā šīfera nodošanu aizsācis Frederiks Ozols, norādot, ka azbests ir nevis tikai atsevišķu ģimeņu, bet valsts mēroga problēma. Viņš uzsver, ka šis materiāls savulaik jumtiem likts laikā, kad cilvēki vēl pilnībā neapzinājās tā iespējamo kaitīgumu, taču tagad būtu svarīgi to beidzot dabūt ārā no apkārtējās vides un cilvēku ikdienas.
Komentāros vairāki cilvēki piekrīt, ka šīfera nodošanas jautājums nav jāsaista tikai ar daudzbērnu ģimenēm. Ozols vēlāk precizē, ka zina gan daudzbērnu ģimenes, kas utilizāciju varētu atļauties, gan ģimenes ar vienu bērnu, pieaugušiem bērniem vai bez bērniem, kurām šādu izmaksu segšana ir nepaceļama. Arī citi komentētāji norāda — ja nodošana ir dārga un birokrātiska, cilvēki meklē citus ceļus, tostarp šīferi sasmalcina, piejauc citiem atkritumiem vai atstāj teritorijas malā, kas var radīt vēl lielāku risku.
Līdzīgu domu savā ierakstā izceļ arī Ilmārs Poikāns. Viņš raksta, ka,
lai azbesta šīfera problēmu reāli atrisinātu, nodošanai jābūt pēc iespējas ērtākai un lētākai.
Pretējā gadījumā daļa šīfera nonākot nevis atbilstošā poligonā, bet uz ceļiem, mežos, pamatos vai citur, kur tam nevajadzētu atrasties. Šim viedoklim pievienojas vairāki komentētāji, norādot, ka cilvēkiem, kuriem vēl ir veci šīfera jumti, nereti nav lieku tūkstošu ne jumta nomaiņai, ne bīstamo atkritumu nodošanai.
Vienlaikus komentāros redzama arī strīda otra puse — daļa cilvēku apšauba, cik bīstams ir neskarts šīferis, un norāda, ka azbests kļūst īpaši bīstams tad, ja materiālu zāģē, dauza vai smalcina, jo tad var ieelpot putekļus. Citi savukārt atgādina, ka azbests ir vēzi izraisošs materiāls un pret to nevajadzētu izturēties vieglprātīgi. Izskan arī viedoklis, ka materiāls būtu nevis vienkārši jāaprok, bet jādomā par drošu pārstrādi vai valsts apmaksātu nodošanu visiem iedzīvotājiem, nevis tikai atsevišķām grupām.
Diskusijā netrūkst arī rūgtas ironijas. Daži komentētāji šīfera utilizācijas sistēmu sauc par “biznesa plānu”, kurā pelna jumtu jaucēji, licēji, utilizētāji, materiālu ražotāji un tirgotāji. Citi spriež, ka atbildīgie cenas rēķinājuši “pēc savām algām”, nevis vidusmēra iedzīvotāja iespējām. Kopējā noskaņa gan ir diezgan skaidra — neatkarīgi no tā, cik atšķirīgi cilvēki vērtē paša šīfera kaitīgumu, daudzi uzskata, ka pašreizējā nodošanas sistēma ir pārāk dārga un sarežģīta, lai problēmu varētu atrisināt masveidā.
Cik kaitīgs patiesībā ir azbesta šīferis?
Ārvalstu mediju un darba drošības iestāžu skaidrojumos par azbestu bieži atkārtojas viena būtiska nianse: neskarts azbestcementa materiāls nav tas pats, kas gaisā palaistas azbesta šķiedras. Lielbritānijas “The Guardian”, rakstot par azbestu vecās ēkās, norādījis, ka
lielos gabalos un netraucēts azbests parasti netiek uzskatīts par kaitīgu, taču, to kustinot, bojājot vai atsedzot, gaisā var nonākt sīkas šķiedras, kuras cilvēks var ieelpot.
Līdzīgi skaidro arī Lielbritānijas darba drošības iestāde HSE: ja azbestu saturošs materiāls ir labā stāvoklī un netiek aiztikts, risks ir zems. Problēma sākas brīdī, kad materiāls tiek zāģēts, urbts, lauzts, slīpēts, drupināts vai nepareizi demontēts. Tieši tad azbesta šķiedras var nonākt gaisā, un ieelpošana ir galvenais veselības risks.
Austrālijas ABC News, skaidrojot azbesta piesārņojuma gadījumus, uzsver to pašu: bīstamība rodas tad, kad šķiedras tiek ieelpotas. Savukārt Kvīnslendas valdības materiālā par azbestcementa loksnēm norādīts, ka šāds materiāls parasti satur aptuveni 10–15% azbesta, un, ja tas paliek neskarts, risks veselībai tiek vērtēts kā niecīgs, jo šķiedras ir sasaistītas cementā. Tomēr bojājumu, plaisu un nepareizas noņemšanas gadījumā risks pieaug.
Tajā pašā laikā azbestu nevajadzētu relativizēt kā “pārspīlētu problēmu”. Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka visas azbesta formas, arī krizotils jeb tā dēvētais baltais azbests, ir kancerogēnas cilvēkam. Azbesta iedarbību saista ar plaušu vēzi, mezoteliomu, balsenes un olnīcu vēzi, kā arī azbestozi. Šīs slimības bieži attīstās tikai pēc daudziem gadiem vai pat gadu desmitiem, tāpēc sekas nav redzamas uzreiz.
Tātad secinājums nav ne “šīferis ir nekaitīgs”, ne arī “katrs vecs jumts nekavējoties nogalina”. Precīzāk būtu teikt šādi: veselas, netraucētas azbestcementa loksnes rada daudz mazāku risku nekā to laušana, zāģēšana, drupināšana, augstspiediena mazgāšana vai nepareiza izmešana. Tieši tāpēc problēma nav tikai pats vecais šīferis, bet arī tas, ko cilvēki ar to dara brīdī, kad jumts jāmaina. Jo dārgāka un sarežģītāka nodošana, jo lielāks risks, ka materiāls nonāks mežā, grāvī, ceļa pamatnē vai tiks sasmalcināts — un tieši tas ir bīstamākais scenārijs.
