Kā 18. novembri nosvinēja latvieši Austrālijā un par ko viņiem ir žēl 3
Pa kuplo mākonīšu spraugām krita silti saules stari, klājot milzu tropu lapu klājumu ar spožu zeltaini dzirkstošu gaismu, uz zemes radot pustumsu. Mazā restorāniņā, kura sienas veidoja mūžamežs, 27 latvieši ar dzīvesbiedriem un ģimenēm bija pulcējušies, lai svinētu Latvijas Valsts 98.dzimšanas dienu Rīgas sadraudzības “māsu pilsētā” Kērnsā. Tālu no lielajiem latviešu centriem – Austrālijas ziemeļrietumos.
Ja tālā Latvija jau ir ziemas gaidās, tad šajā Austrālijas apvidū valda mūžīgā vasara.
Visapkārt palielajai Kērnsas pilsētai apvijusies eksotisku mūža mežu josla, ko vistuvāk varēja izbaudīt šajā restorāniņā, pilsētas vidū – botāniskā dārza apņemtiem. Nez, vai vēl kaut kur citur pasaulē šādā vidē atzīmēja mūsu valsts svētkus.
Tomēr lielākai daļai svinētāju domas klīda uz tālo Latviju, kuru ne visi savām acīm skatījuši.
Ik gadu svētku pusdienas organizēja un viesus ar vīnu cienāja vietējais Latvijas goda konsuls. Viņš arī klātesošajiem nodeva Latvijas valsts prezidenta sveicienus un atgādināja, ka Latvijā simtiem gadu eksistējušas valsts vienības – Livonijas Valsts un Kurzemes Hercogiste un vienīgi jaunākos laikos šīs zemes nonākušas Krievijas virskundzībā. Vēsture ir mūsu ne krievu pusē.
Pēc tam svētku viesi pavadīja patīkamu laiku atjaunojot, vecās pazīšanās vai arī izmantojot iespēju vienam ar otru iepazīstoties. Restorāns piedāvāja labu ēdienu klāstu, dodot klātesošiem izvēlēties ikkatram viņa līdzekļiem,gaumei un apetītei piemērotus uzkožamos. Arī laika apstākļi palika labvēligi, respektējot svinību vietu, novirzot draudošos lietus mākoņus pa apkārtceļiem.
Sarīkojumu beidzot daudzi vēl ilgāk pakavējās sarunās, kad galdi jau tukšojās. Žēl vienīgi, ka svētkus nekuplināja daži no Latvijas ieceļošajiem jaunieceļotājiem.
Aleksandrs Gārša
