Kā atpazīt krāpnieciskus finanšu piedāvājumus internetā? 0
Internetā iespējams ērti salīdzināt dažādus finanšu pakalpojumus un iepazīties ar to nosacījumiem, taču līdzās uzticamiem pakalpojumu sniedzējiem digitālajā vidē darbojas arī krāpnieki. Mūsdienās viņi ir gana prasmīgi, lai izveidotu profesionāla izskata tīmekļvietnes, viltotus sociālo tīklu profilus un reklāmas, kas sākotnēji šķiet ticamas.
Krāpniecisku piedāvājumu mērķis var būt ne tikai naudas izkrāpšana. Dažkārt noziedznieki cenšas iegūt personas datus, internetbankas piekļuves informāciju vai panākt, lai cilvēks pats apstiprina viņu sagatavotu darbību. Tāpēc, sastopoties ar finanšu piedāvājumu internetā, svarīgi saglabāt piesardzību un pirms jebkādu datu ievadīšanas pārbaudīt pakalpojuma sniedzēju.
Pārāk izdevīgs piedāvājums ir iemesls pārbaudīt informāciju
Viens no izplatītākajiem riska signāliem ir solījums par neparasti izdevīgiem nosacījumiem bez skaidra pamatojuma. Krāpnieki var izmantot tādus apgalvojumus kā “garantēta apstiprināšana”, “bez jebkādām pārbaudēm” vai radīt iespaidu, ka piedāvājums pieejams tikai īsu mirkli.
Steidzināšana nav nejauša. Jo mazāk laika cilvēkam tiek dots informācijas pārbaudei, jo lielāka iespēja pieņemt nepārdomātu lēmumu.
Ja piedāvājums šķiet aizdomīgi izdevīgs, drošāk ir nesteigties. Jāpārbauda uzņēmuma nosaukums, kontaktinformācija, tīmekļvietnes adrese un pakalpojuma nosacījumi. Ar reklāmā redzēto informāciju vien nepietiek.
Pārbaudi, kas patiesībā piedāvā pakalpojumu
Krāpnieciska vietne var vizuāli līdzināties pazīstama uzņēmuma mājaslapai. Atšķirība reizēm ir tikai viens burts tīmekļa adresē, neierasts domēns vai cita neliela detaļa.
Tādēļ ir svarīgi pārliecināties, ka atrodaties pakalpojuma sniedzēja oficiālajā vietnē. Jāpievērš uzmanība arī tam, vai tajā norādīts uzņēmuma juridiskais nosaukums, reģistrācijas informācija un saziņas iespējas.
Ja rodas šaubas par Latvijā strādājošu finanšu pakalpojumu sniedzēju, informāciju par tā tiesībām sniegt konkrētos pakalpojumus vērts pārbaudīt attiecīgo Latvijas uzraugošo institūciju oficiālajos avotos. Īpaši piesardzīgi jāizturas pret piedāvājumiem, kuros nav iespējams saprast, kāds uzņēmums aiz tiem stāv.
Nekad neatklāj internetbankas piekļuves datus
Finanšu krāpnieki mēdz uzdoties par banku, kreditēšanas uzņēmumu vai citu organizāciju darbiniekiem. Cilvēkam var piezvanīt, nosūtīt īsziņu vai e-pastu, apgalvojot, ka nepieciešams steidzami apstiprināt identitāti, atcelt aizdomīgu darījumu vai novērst kādu drošības problēmu.
Šādās situācijās nevajadzētu izpaust paroles, maksājumu karšu drošības kodus vai citus autentifikācijas datus. Tāpat nevajag automātiski apstiprināt Smart-ID vai cita autentifikācijas rīka pieprasījumu, pirms nav skaidrs, kāda darbība tiek apstiprināta.
Ja rodas aizdomas par zvana vai ziņas patiesumu, saziņa jāpārtrauc un ar konkrēto uzņēmumu jāsazinās pašam, izmantojot tā oficiālajā tīmekļvietnē norādīto kontaktinformāciju.
Uzmanies no avansa maksājumiem
Vēl viens būtisks brīdinājuma signāls ir prasība vispirms pārskaitīt naudu, lai it kā saņemtu solīto finansējumu. Maksājums var tikt nosaukts par reģistrācijas, apdrošināšanas, dokumentu sagatavošanas vai citu maksu.
Īpašas aizdomas rada prasība naudu pārskaitīt uz privātpersonas kontu, ārvalstu kontu bez saprotama pamatojuma vai izmantot grūti izsekojamu maksāšanas veidu.
Pirms jebkāda maksājuma veikšanas jābūt skaidram, kam tas tiek veikts, par ko jāmaksā un vai šādas izmaksas ir paredzētas pakalpojuma nosacījumos.
Rūpīgi salīdzini finanšu piedāvājumus
Ja vēlies saņemt aizdevumu un meklē piemērotākās iespējas, aizdevums internetā var būt viens no risinājumiem, ko salīdzināt ar citām finansējuma iespējām. Izvēloties zināmu pakalpojuma sniedzēju, piemēram, Mogo, svarīgi rūpīgi iepazīties ar piedāvājuma nosacījumiem. Uzmanība jāpievērš procentu likmei, komisijas maksām, atmaksas termiņam, kopējai atmaksājamajai summai un savai spējai veikt maksājumus visā saistību periodā.
Vienlaikus jāņem vērā arī tas, ka pēc aktīvas informācijas meklēšanas par aizdevumiem internetā un sociālajos tīklos var biežāk parādīties ar šo tēmu saistītas reklāmas. To vidū var nonākt arī krāpnieku veidoti piedāvājumi, kuros izmantots pazīstama uzņēmuma nosaukums, logotips vai līdzīgs vizuālais noformējums.
Tāpēc reklāmas parādīšanās pazīstamā sociālajā tīklā vai citā platformā pati par sevi neapliecina piedāvājuma uzticamību. Ja reklāma rada šaubas, drošāk ir nevis izmantot tajā ievietoto saiti, bet pašam atrast konkrētā uzņēmuma oficiālo tīmekļvietni.
Ko darīt, ja dati jau nodoti krāpniekiem?
Ja ir aizdomas, ka krāpniekiem nodoti bankas kartes, internetbankas vai citi sensitīvi dati, jārīkojas iespējami ātri. Vispirms jāsazinās ar savu banku vai attiecīgo finanšu pakalpojumu sniedzēju, lai noskaidrotu nepieciešamos drošības pasākumus.
Ja ir notikusi naudas izkrāpšana vai mēģinājums to izdarīt, par incidentu nepieciešams informēt arī tiesībsargājošās iestādes. Savlaicīga rīcība var palīdzēt ierobežot iespējamos zaudējumus.
Drošākais ieradums – nesteigties
Krāpniecības metodes kļūst arvien pārliecinošākas, tāpēc aizdomīgu piedāvājumu ne vienmēr var atpazīt pēc pavirša dizaina, valodas kļūdām vai acīmredzami neticamiem solījumiem. Tieši tāpēc viens no efektīvākajiem drošības principiem ir nesteigties.
Pēkšņa steidzināšana, prasības atklāt sensitīvus datus, apstiprināt nesaprotamu darbību vai veikt neparedzētu maksājumu ir pietiekams iemesls apstāties un situāciju pārbaudīt. Dažas papildu minūtes informācijas pārbaudei var pasargāt gan personas datus, gan naudu.
Brīdinām! Aizņemšanās maksā naudu!
