SONY DSC

Kā izveidot puķu pļavu dārzā? Profesionāla dārzu ierīkotāja pieredze un ieteikumi 0

Ansis Birznieks, dārzu mākslas uzņēmuma “Galantus” vadītājs, jau vairāk nekā 25 gadus darbojas dārzu projektēšanas, ierīkošanas un kopšanas jomā. Aizvien aktuālāka kļūst cilvēku vēlme papildināt savu dārzu ar piemājas pļavu. Ansis iepazīstina ar līdz šim uzkrātajām atziņām par pļavas zonas izveidi, kas gūtas, iekārtojot savu privāto dārzu un radot īpašus dārzus.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 20
“Piedodiet, bet mājās jūs netiksiet!” Ukraina skaidro pavisam reālos frontes sabrukšanas iemeslus 85
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties 67
Lasīt citas ziņas

Piemājas pļavu popularitāte Latvijā
“Latvijā piemājas pļavas integrēšana dārzā viennozīmīgi ir populārs koncepts, cilvēki par to arvien vairāk interesējas, izzina, izmēģina. Pirmo piemājas pļavu ierīkojām pirms apmēram 15 gadiem kādā lielā privātā dārzā, un kopš tā laika piemājas pļavas zonas jau iekļautas daudzos mūsu projektos.”

Ekonomiskie, estētiskie un ekoloģiskie ieguvumi
“Ja runājam par to, kādēļ cilvēki izvēlas iekļaut dārzā puķu pļavu, nevis atstāt visur vien glīti nopļautu mauriņu, manuprāt, ka tas ir gan ekonomiskais, gan estētiskais aspekts. Ekonomiskais aspekts, jo, ja dabiskā augsne ir mazauglīga, tad tā ir ideāli piemērota tādai klasiskai puķu pļavai. Ja mēs šādā augsnē vēlētos stādīt krāšņumaugus vai ierīkot mauriņu, tas nebūtu tik viegli izdarāms. Nāktos ieguldīt daudz laika un naudas, lai aizvāktu nederīgo augsni, uzbērtu piemērotāku, sētu, stādītu un uzturētu šo teritoriju. Tādēļ ir ļoti ekonomiski izmantot dārza mazauglīgo augsni, lai iesētu puķu pļavas sēklas un rezultātā izveidotu skaistu pļavu. Runājot par estētisko aspektu, tas man personīgi ir vēl būtiskāks, ģimenes dārzā dabai esam atvēlējuši lielu platību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Man ļoti patīk, kā dārzā izskatās šis kontrasts – mežonīga pļava, kur lielākoties valda dabas noteikumi, un blakus ideāli nopļauts mauriņš, par kuru mūsu dārzā rūpējas Husqvarna robotizētais zāles pļāvējs. Ienest tādā klasiskā pilsētas dārzā dabas ritmu – tas ir tieši tas, ko mēs piedāvājam. Mēs, “Galantus”, vēlamies atgriezt gabaliņu dabas arī urbānajā vidē, un parādīt, ka ienest lauku burvību pilsētas dārzā nav sarežģīti. Piemājas pļavu var ierīkot arī 10 vai 20 kvadrātmetros. Un vēl nepieminēju arī ekoloģisko faktoru, kas sasaucas ar ekonomisko, – šāda pļava prasa daudz mazāk darba un laika – to nav jāmēslo, jāvertikulē, bieži jāpļauj vai jālaista. Es teiktu, ka ekoloģiskais un ekonomiskais iet roku rokā. Argumentu PAR ir ārkārtīgi daudz.”

Dabas daudzveidības jautājums ienāk arī dārza tehnikas ražotāju ikdienā
“Manuprāt, ir ļoti vērtīgi, ka par bioloģiskās daudzveidības sekmēšanu plašāk sāk domāt arī dārza tehnikas ražotāji. Jebkura pozitīva izglītošana par atgriešanos pie dabas, ekoloģiskāku un ekonomiskāku saimniekošanas pieeju ir svarīga. Nav nepieciešams lieki tērēt spēku, laiku un līdzekļus, kurus var veltīt kaut kam nozīmīgākam. Tas ir ļoti apsveicami.”

Augsne – gaisma – ūdens
“Vissvarīgākais būtu saprast augsnes situāciju, gaismas situāciju un ūdens apstākļus. Ir kāds konkrēts biotops jeb augu kopa, kas konkrētos apstākļos labi augs. Jāņem vērā augsnes ķīmiskie un fizikālie parametri, mitruma apstākļi, gaismas apstākļi. Ir formula, kuri augi noteiktā vietā labi jūtas. Protams, tie ar laiku var mainīties, starp augiem ir zināma konkurence, bet principā tas ir labs veids, kā palīdzēt dabai pašai noregulēt, kas konkrētā vietā ir vislabākais.”

Pļava = dinamisks organisms
“Svarīgi būtu skaidri saprast, ko nozīmē puķu pļava savā dārzā. Tā nebūs kā romantizēta Alpu pļava no reklāmas, kur viss ir vienās margrietiņās un rudzupuķēs. Pļava ir dinamisks organisms. Jā, gandrīz katrā pļavā ir šāds brīdis, kad, šķiet, viss ir vienos ziedos. Bet, protams, jāatceras, ka pļavas vizuālais efekts nav tāds, ka martā margrietiņas uzzied un novembrī novīst. Pļava kaut cik vizuāli pievilcīgi sāk izskatīties aptuveni maija vidū, maija beigās. Līdz tam pļava neizskatās tik glīta kā labi kopts mauriņš. Vizuāli skats nav tik estētiski tīkams, bet tas ir atkarīgs no mūsu estētiskās izpratnes un vērtību sistēmas. Tas pats arī vasaras otrā pusē – ja būs treknāka augsne un augstāki augi, un ja vasaras otra puse ir lietaina un vējaina, tad varbūt jau augusta sākumā pļava būs sagāzusies veldrē. Tad jāņem trimmeri un jāpļauj nost, un skats 2-3 nedēļas būs papliks, līdzīgi kā laukos pēc siena pļaujas. Ja tas ir smalks pilsētas dārzs un mēs visur ierīkosim tikai pļavu, kas ir lētāk, vizuāli tā varētu būt zināma problēma. Tas nav perfekts mauriņš, kurā zied margrietiņas, un, ja es tās negribu, es tās nopļauju, un man atkal turpina būt superīgais mauriņš. Ar to ir jārēķinās.”

Reklāma
Reklāma

Augsnes sagatavošana
“Augsnes sagatavošana patiesībā ir vienkārša. Piemērotākā būtu augsne, kas nav piesārņota ar nezāļu sēklām vai ilggadīgo nezāļu saknēm (gārsa, vārpata, kosa u.c.) un kura nav stāvējusi nesagatavota ilgus gadus. Ja augsne, piemēram, ir pilna ar balandām, tur varētu rasties problēma – tās ātri augs un būs agresīvas. Ja ir viegla, smilšaina augsne, sauksim to par grunti, to izlīdzina iespējami agri pavasarī, un jau aprīļa beigās sēj puķes. Tikai jāatceras, ka nedrīkst izmantot auglīgu augsni, melnzemi vai kūdru, jo visskaistākā puķu pļava izveidosies tieši nabadzīgā augsnē. Savukārt, kolīdz sāksim pievienot klāt auglīgu augsni, augu valsts būs pilnīgi cita un varētu neatbilst romantiskas pļaviņas priekšstatam.”

Sēklu izvēlei jāpieiet uzmanīgi
“Ar puķu pļavas tehnoloģiju zināmā mērā mēs palīdzam dabai atjaunot savu dabisko biotopu. Šobrīd tirgū nopērkamas sēklas viengadīgajai un daudzgadīgajai pļavai. Viengadīgā pļava – tas nenozīmē, ka iesējot tā uzziedēs tikai vienreiz. Tas nozīmē, ka pamatā tur būs viengadīgie augi un būtu vēlams gaidīt, lai tie veiksmīgi nozied un izbirdina sēklas, nepļaut ar pļaujmašīnu, kas visu savāc, vai nepļaut lietainā laikā, pagaidīt līdz tie izsējas. Labāk ir pļaut saulainā laikā ar trimmeri un ne zemāk kā 5 centimetri no zemes, tad atļaut nopļautajam 2-3 dienas pastāvēt saulē un izžūt. Augi izbirdinās savas sēkliņas, pašam ar tām nekas nav jādara. Un nākamajā gadā tie augs atkal. Bet no savas pieredzes es ieteiktu darboties ar daudzgadīgo pļavu, tur varētu būt graudzāļu piedeva, tirgū ir pieejami dažādi maisījumi. Parasti maisījumā ir plaša sēklu daudzveidība, piemēram, 50 pļavas puķes un graudzāles. Bet, iesējot, varam novērot, ka ne visas iesētās sēklas izdīgst, blakus parādās arī kādi citi augi, jo pļavā daba pati sāk sevi regulēt, un mēs esam tikai tās vērotājs un līdzdalībnieks. Pirms iegādes es ieteiktu iepazīties ar sēklu maisījuma sastāvu. Varu pastāstīt gadījumu iz dzīves. Savā dārzā, lietojot Vācijā iegādātu sēklu maisījumu, bija iesēti dadži, kas pirmos gadus bija ārkārtīgi skaisti, ziliem ziediem, bet tad tie sāka vairoties, un tas vairs negāja man pie sirds. Tos bija ļoti grūti iznīcināt – vajadzēja likt lietā gan biezos cimdus, gan lāpstu, jo tie nekādi negribēja piekāpties. Tāpēc ir jābūt uzmanīgiem ar sēklu sastāvu.”

Ieteikumi pļavas sēšanai
“Uz sēklu paciņas parasti ir norādīta neliela instrukcija, piemēram, izsēt 2 gramus uz 1m2. Lai atvieglotu sēšana procesu, mēs darbā izmantojam šādu tehnoloģiju – piejaucam klāt sausu smilti. Sēšanu veicam bezvēja laikā, ļoti akurāti, smilts palīdzēs sēkliņām vienmērīgāk izsēties. Svarīgi ir tas, ka puķu pļavas sēklas nevajag iestrādāt augsnē, jo dažas no tām ir ārkārtīgi jūtīgas un nav paredzētas apbēršanai, jo tās vairs nevar izdīgt. Dabiskā pļavā, kura netiek pļauta, puķe nozied, sēkliņa nokrīt un ar laiku pati atrod kontaktu ar augsni. Starp citu, ir pat sugas, kurām ir nepieciešama saule, lai dīgtu. Saule, nevis zeme, tāpēc būtu kļūda, ja tās ar grābekli iestrādātu zemē. Pareizākais būtu izkaisīt sēkliņas un ar plakanu lāpstu piespiest zemei, lai sēkla augsnei pieguļas, tad tā no augsnes saņems mitrumu un sāks dīgt. Vai lielākās platībās to var izdarīt ar zāliena rulli.

Kas vēl ir specifiski puķu pļavām – ideāli tās sēt agri pavasarī, pirmajās siltajās dienās. Zālienam tas ir par agru, to jāsēj ne ātrāk kā 1.maijā, bet puķu pļavai tas der, jo augsne ir dabiski mitra, tad nebūs arī jālaista, un būs labāki rezultāti. Ja ir sauss pavasaris, tad pēc savas personīgās pieredzes gan ieteiktu palaistīt. Protams, sēt var arī septembrī, oktobrī. Neprofesionālā situācijā es neieteiktu puķu pļavu sēt jūlijā, bet, ja to dara, tad vajadzētu pielikt laistītāju. Šai gadījumā tas darāms pāris minūtes, lai virskārta samitrinās, jo sēkla ir pašā virskārtā. Atkārtojam to ik pārdienas, dažas nedēļas, lai sēkliņa saņem jaudu.”

Piemājas pļavas pļaušana
“Ir pļavas, kuras iesaka nopļaut divreiz, citas, savukārt, vienreiz. Ja godīgi, savā dārzā es pļauju tikai vienreiz, jo sirdsapziņa neļauj to darīt – jūlijā viss zied, augustā viss zied, un es vērtēju, ka nopļaujot kādas divas, trīs nedēļas būs ne visai glīts skats. Man patīk vērot, kā pļava attīstās, tur vienmēr kaut kas aug un zied. Es pļauju vēlā rudenī – ņemu trimmeri vai citreiz arī pļaujmašīnu ar savācēju, uzlieku visaugstāko līmeni, un tad eju vienreiz, otrreiz, tad uzlieku zemāku režīmu, beigās jau visu varu arī sagrābt, sēkliņas jau ir izbirušas. Ja ir trekna pļava, tad, protams, būs jāliek lietā trimmeris. Svarīgi nemēģināt pļaut zemu, jo daudzi augi atstāj lapu rozeti, un, ja to iznīcina, tad augs iet bojā, tāpēc iesaku pļavu pļaut ne zemāk kā 5cm augstumā.”
Noslēgumā Ansis Birznieks rosina arī citus ienest dabas kontrastu savos pilsētas dārzos: “Latvijā bioloģiskā daudzveidība ir plaša. Manuprāt, ir skaisti, ka mēs arī savā pilsētas dārzā varam ienest šo dabas daudzveidību, paši vērot un bērniem parādīt, ka dabā zāle nav tikai 4cm gara, tā aug garāka, ir ļoti daudzveidīgi augi un puķes, ir plaša kukaiņu dažādība. Piemājas pļava pievilina bites, kamenes, tauriņus un citus kukaiņus, dārzā ienāk arī vairāk putnu. To visu ir interesanti vērot!”

Ja ir vēlme izveidot savā dārzā piemājas pļavu un par mauriņu jau rūpējas Husqvarna robotizētais zāles pļāvējs, lietotājiem ērta būs jaunā Automower® funkcija Rewilding Mode, ar kuras palīdzību dārza īpašnieks lietotnē var atzīmēt piemājas pļavas zonu, kas netiks pļauta. Šī jaunā Husqvarna funkcija ir izstrādāta, lai mainītu cilvēku ideālus, ka visam dārzam jābūt perfekti nopļautam, un veicinātu cilvēku vēlmi atvēlēt daļu dārza dabas daudzveidības burvībai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.