Kā nāvējošākā Atlantijas okeāna vētra nolīdzināja Karību salas līdz ar zemi 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 240 gadiem postošo maksimumu sasniedza tā sauktā “Antiļu salu Lielā viesuļvētra”, ko meteorologi uzskata par nāvējošāko Atlantijas okeāna vētru, kādu cilvēce šajā pasaules nostūrī atceras.
Precīzs upuru skaits nav zināms, taču to lēš uz 20–27 tūkstošiem. Mazās Antiļu salas tika burtiski nolīdzinātas līdz ar zemi, smagi cieta arī Jamaika, Puertoriko un Haiti.
Forta lielgabalus britu kolonijā Barbadosā vējš bija aizripinājis par 30 metriem. Laikabiedri liecināja, ka lietavu pavadītās vētras gaudošana bijusi tāda, ka cilvēks nespēja dzirdēt pats savu balsi.
Lietusgāzes izsauca zemes nogruvumus. Tikai Barbadosā vien gāja bojā 4500 cilvēku, bet franču kolonijā Martinikā ap 9000. Kapsētās nebija vietu, un upurus apbedīja dārzos un laukos.
Pēc mūsdienu aplēsēm, vēja ātrums sasniedza 320 km/h (Latvijā spēcīgākajā 1967. gada vētrā Liepājā vēja ātrums sasniedza 173 km/h). Joprojām spēcīga, kaut vairs ne tik, vētra aizvirzījās tālāk gar Ziemeļamerikas Antlantijas okeāna piekrasti, 20. oktobrī papurinot arī Ņūfaundlendu.
Bojāgājušo kuģu skaitu grūti aplēst, taču tas noteikti bija vairāk par simtu.
Zināmā mērā “Lielā Antiļu viesuļvētra” ietekmēja arī ASV Neatkarības kara gaitu, jo brāzmās ASV piekrastē gāja bojā vairāk nekā desmit britu karakuģu, kas piedalījās karadarbībā pret amerikāņu kolonistiem.
