“Kabatā joprojām bija viņa telefons un dokumenti, viņš peldēja ūdenī” – Jāņa Gailīša sieva atklāj detaļas par vīra ķermeņa atrašanu
0
Kopš 1.maija sabiedrība sekoja līdzi Jāņa Gailīša meklēšanai. Medijos jau plaši ziņots, ka šajā dienā, kad tika atklāta makšķerēšanas sezona, pie Rumbulas, Daugavā notika traģēdija – laiva, kurā atradās 3 makšķernieki, piesmēlās ar ūdeni. Divi cilvēki izglābās, bet trešais – 3 bērnu tēvs, NMPD šoferis Jānis Gailītis –, cenšoties nokļūt krastā, pagāja zem ūdens un pazuda.
Kopš tā brīža ģimene, draugi, radi un arī pilnīgi sveši cilvēki it kā domās sadevās rokās, lai palīdzētu ģimenei rast sirdsmieru un atrast tuvinieku.
Jau iepriekš LA.LV publicējām Jāņa sievas Lauras stāstu, arī šodien, kad, kā jau ziņots, Jāņa mirstīgās atliekas tika atrastas, Laura piekrita dalīties emocijās un faktos par notikušo.
Jāni atrada viņa māsa un brālis – Agnese un Mārtiņš, kuri pirmdienas rītā jau kārtējo reizi bija devušies meklēt. Jāņa ķermenis bija ūdenī – pretī Katlakalnam un Bukultu ielai, tas peldēja aptuveni 1/3 no krasta, un tuvinieki, ar laivu braukdami garām, pamanīja.
Neesot bijis nekādu šaubu, ka tas ir Jānis. Kabatā joprojām bijuši arī viņa dokumenti, maks un telefons.
“Es ceru, ka tagad paliks nedaudz vieglāk, jo mums visiem bija ļoti svarīgi viņu atrast, lai iegūtu kādu sirdsmieru, lai noslēgtos kaut kāds posms.
Visas šīs 19 dienas mēs – vesela komanda – meklēt devāmies kā uz darbu. Tika izstrādāti maršruti, piesaistītas laivas, droni, brīvprātīgie – visi kopā nepaguruši meklējām Jāni,” dalās Laura. Viņa pati tobrīd, kad tika atrasts Jāņa ķermenis, gāja savu dienas ieplānoto maršrutu gar Daugavu, meklējot viņu, taču saņēma zvanu, ka viņš ir atrasts, tāpēc uzreiz devās turp.
Šīs 19 dienas bijušas tik garas un īsas vienlaikus: “Es sākumā vispār nesapratu, ko man darīt, sapratu, ka man nepieciešama palīdzība, meklēju atbalstu medijos, kur to saņēmu. Paldies visiem žurnālistiem, kas publicēja mūsu palīdzības lūgumus un sekoja līdzi, pateicoties jums, mums izdevās piesaistīt tik nepieciešamo uzmanību. Paldies katram, kurš nepalika vienaldzīgs! Žanetei, kura mums ir pilnīgi svešs cilvēks, taču uzņēmās visu koordinēt, Mārtiņam, kurš ir mana brāļa draugs un veidoja atskaites, dronu grafikus, meklētājiem ar laivām, nirējiem un visiem, visiem gan dienestiem, gan vienkārši brīvprātīgajiem cilvēkiem, kurus visus vairs pat nevaru nosaukt. Tā bija varena komanda. Paldies visiem Cilvēkiem ar lielo burtu, kuri no brīvas gribas mūs atbalstīja! Viņi visi ir apbrīnas vērti. Lai Dievs viņus sargā!” saka Laura.
Visas šīs dienas Laurai un pārējiem tuviniekiem bija piesātinātas, tāpēc līdz galam pat neesot bijis laika padomāt par traģēdiju, bijis satraukums, kā ātrāk atrast Jāni, kurš bijis labs cilvēks un ir pelnījis cienīgas bēres. To datums gan šobrīd vēl nav zināms, jo ķermenim vēl tiks veikta ekspertīze.
Jānim un Laurai ir 3 dēli – 2, 8 un 16 gadus veci, arī viņi nemitīgi sekoja līdzi notikumiem. Viņus Laurai tik ļoti gribas pasargāt, tāpēc nav laika pašai sabrukt emocijās.
Kāda ir pēdējā atmiņa, kas Laurai paliks par vīru? “Mēs ar bērniem jau iepriekšējā dienā devāmies pie radiem uz Saulkrastiem, jo zinājām, ka Jāni 1.maijā dosies makšķerēt, sezonas atklāšana viņam vienmēr bija svarīgs datums. Nekā īpaši pat neatvadījāmies.
Vēlāk gan, kad bijām jau Saulkrastos, sazinājos ar Jāni, jautāju, vai viņš arī vēlāk atbrauks uz turieni un Jānis atrakstīja: “Ja tur dos ēst, tad varu atbraukt.” Tie bija pēdējie vārdi.”
Trusis nu ir atrasts. Trusis? Jā, tieši tādā mīļvārdiņā Jāni visi saukuši – Brālītim Trusīti par godu. “Man dažkārt veikalā, kad Jānis bija pagājis nostāk, bija jāpiedomā, lai skaļi viņu nenosauktu par Trusi, jo mums visiem viņš bija Trusis. Jau no bērnības.”
Visdziļākā līdzjūtība Jāņa sievai, ģimenei, radiem, draugiem un ikvienam, kas skumst pēc šī krietnā cilvēka.
