Paļaujas uz zvērestu 34
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis par iepriekšminēto gadījumu nebija informēts. “Par laimi, armijā darbojas militārās drošības dienests, kas šādus gadījumus izķer. Taču, iespējams, būs jādomā arī par rekrutēšanas kārtības pilnveidošanu. Varbūt pirms dienesta uzsākšanas nepieciešamas kādas pārrunas, lai kaut daļēji noskaidrotu kandidāta uzskatus un vērtību sistēmu. Mums jābūt drošiem, ka topošais Latvijas armijas karavīrs ne tikai atbilst medicīniskajiem un fiziskajiem normatīviem, bet arī nāk ar izpratni, ka dienēt armijā nozīmē sargāt Latviju,” teica Latkovskis.
Aizsardzības ministrija tieši šobrīd plāno būtiskas pārmaiņas karavīru rekrutēšanas sistēmā. Taču pagaidām gan izklausās, ka tās ir saistītas nevis ar papildu lojalitātes pārbaudēm, bet gluži otrādi – ar prasību atvieglošanu, jo militāram dienestam derīgajā vecumā ir iestājusies “demogrāfiska bedre”, jauniešu fiziskā sagatavotība ir vāja, bet ministrija rosina līdz 2018. gadam par 2000 palielināt karavīru skaitu.
Šobrīd, jaunieti uzņemot bruņotajos spēkos, tiek pārbaudīta rekrūšu atbilstība kopējām militārā dienesta prasībām – veselības stāvoklis, izglītība, profesionālā un fiziskā sagatavotība, valsts valodas zināšanas, kā arī veikts psiholoģiskais tests. Savukārt, izsniedzot pielaidi darbam ar klasificētu informāciju, tiek pārbaudīts, vai kandidāts pagātnē nav bijis sodīts un vai atbilst likuma “Par valsts noslēpumu” prasībām. Taču vienīgais viņu lojalitātes apliecinājums, stājoties dienestā, ir zvērests būt uzticīgam Latvijas Republikai, tās Satversmei un valdībai.
