Katiņas lieta atgriežas Eiropas Cilvēktiesību tiesā 0
Eiropas Cilvēktiesību tiesā notikusi noklausīšanās Katiņas slaktiņa lietā, kurā 15 Polijas pilsoņi iesnieguši prasību pret Krieviju, apsūdzot Maskavu, ka tā nav veikusi adekvātu noziegumu izmeklēšanu, ziņo Polijas Radio.
Gala spriedums šajā lietā gaidāms gada beigās. Šoreiz lieta tiek skatīta tiesas Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā. Aprīlī palāta septiņu tiesnešu sastāvā tikai daļēji apmierināja Katiņas slaktiņa upuru piederīgo prasības pret Krieviju. ECT atzina, ka Katiņas slaktiņš uzskatāms par “kara noziegumu”, tomēr nolēma, ka tā nevar vērtēt Maskavas veiktās Katiņas lietas izmeklēšanas efektivitāti, jo Krievija Eiropas Cilvēktiesību konvenciju parakstījusi astoņus gadus pēc izmeklēšanas uzsākšanas. Tomēr tiesa atzina, ka Maskava nav sadarbojusies ar ECT un ka tās atteikšanās sniegt paskaidrojumus, kāpēc 2004. gadā izmeklēšana tika pārtraukta, ir nehumāna un neiejūtīga izturēšanās pret upuru ģimenes locekļiem.
Prasītāji ir 12 Katiņas upuru tuvinieki. “Mēs esam optimistiski. Mēs esam sagatavojuši ļoti spēcīgus argumentus, plaši atsaucoties uz starptautiskajām tiesībām un starptautisko tiesu lēmumiem,” Polijas ziņu aģentūrai PAP norādīja prasītāju advokāts Ireneušs Kaminskis. “Mēs ceram, ka no Krievijas puses pārsteigumu nebūs,” viņš piebilda.
22 tūkstoši poļu virsnieku un intelektuālās elites pārstāvju slepkavība, kuru PSRS iekšlietu karaspēks pastrādāja 1940. gadā, sen saspīlējusi Varšavas un Maskavas attiecības, un gan poļu juristi, gan vēsturnieki norāda, ka Krievijai jāuzņemas aktīvāka loma nozieguma izmeklēšanā. Lai gan 1991. gadā Krievija uzsāka oficiālu izmeklēšanu, 2004. gada septembrī lieta tika izbeigta.2005. gada martā Krievijas kara virsprokurors Aleksandrs Savenkovs paziņoja, ka lieta izbeigta, jo neesot konstatētas genocīda pazīmes pret poļu tautu. Izskatot Katiņas lietu, ECT būs jāpieņem lēmums arī par potenciālajām kompensācijām un no jauna jāizvērtē prasītāju apgalvojumi, ka upuru ģimenes saskārušās ar pazemojošu attieksmi no Krievijas puses. Aprīlī ECT nosprieda, ka desmit no 15 prasītājiem saskārušies ar nehumānu attieksmi no Krievijas varasiestāžu puses, kamēr centušies noskaidrot, kas patiesībā noticis ar viņu radiniekiem. Prasītājus atbalsta arī Polijas valdība, kā arī vairākas nevalstiskās organizācijas, tostarp Krievijas cilvēktiesību aizstāvju organizācija “Memorial” un “Amnesty International”.
