Klāt Zilā pirmdiena, ko mēdz uzskatīt par gada skumjāko dienu: kas tā īsti ir, un kā ietekmē mūsu noskaņojumu? 0
Pirmdiena, 19. janvāris, bieži tiek dēvēta par gada skumjāko dienu jeb Zilo pirmdienu. Taču cik daudz patiesības slēpjas aiz šī apgalvojuma?
Lai gan nav nekādu zinātnisku pierādījumu, ka tieši šī diena būtu drūmāka par citām, ziemas periods daudziem cilvēkiem patiešām ir emocionāli sarežģīts, ziņo Euronews. Terminu Zilā pirmdiena 2005. gadā ieviesa psihologs Klifs Arnals, sadarbojoties ar Lielbritānijas ceļojumu kompāniju “Sky Travel”, lai reklamētu ziemas atpūtas braucienus.
Viņš šo datumu (parasti trešo pirmdienu gadā) aprēķināja, apvienojot laikapstākļu datus, laiku, kas pagājis pēc Ziemassvētkiem, motivācijas līmeni un Jaungada apņemšanos izsīkumu. Tomēr viņa “formulai” nav zinātniska pamatojuma.
“Zilā sezona”, nevis viena diena
Lai arī Zilā piektdiena kā konkrēta diena ir mīts, vēlais rudens un ziema bieži veido plašāku “zilo sezonu”. Daudzi piedzīvo tā dēvēto ziemas nomāktību – īslaicīgu garastāvokļa un enerģijas kritumu, kas saistīts ar gada tumšāko un aukstāko laiku.
Mazāk saules gaismas, slikti laikapstākļi un ierobežotas aktivitātes ārā veicina nogurumu, nomāktību un motivācijas trūkumu.
Šajā periodā veselības aprūpes iestādēs biežāk vēršas pacienti, kuri piedzīvo depresijas formu, ko izraisa sezonālas izmaiņas. Parasti simptomi parādās vēlā rudenī un izzūd pavasarī.
Šiem cilvēkiem raksturīgs pastāvīgi nomākts garastāvoklis, koncentrēšanās grūtības, miega traucējumi un intereses zudums par iepriekš iecienītām nodarbēm.
Precīzs šī emocionālā stāvokļa iemesls nav zināms, taču eksperti to saista ar saules gaismas trūkumu, kas ietekmē tādas vielas organismā kā serotonīns un melatonīns, kas regulē garastāvokli un enerģiju.
