Ko drīkst un ko nedrīkst darīt Pēterdienā? Senču padomi, kas saglabājušies līdz pat mūsdienām 0
Pēterdienu svin 29. jūnijā, un latviešu tautas tradīcijās tā tiek uzskatīta par Jāņu laika noslēgumu. Šajā dienā senči ne tikai godināja Pēterus un Pāvilus, bet arī vēroja laikapstākļus, sprieda par gaidāmo ražu un ievēroja dažādus ticējumus, kas saistīti ar ikdienas darbiem.
Lai gan mūsdienās lielākā daļa šo ticējumu tiek uztverti kā folkloras mantojums, daudzi no tiem joprojām ir labi zināmi un tiek pieminēti ik gadu. Daļa saistīta ar darbu laukos, daļa – ar laikapstākļiem, bet citi brīdina par to, ko šajā dienā labāk nedarīt.
Pēterdienā nav ieteicams strādāt smagus darbus
Viens no zināmākajiem ticējumiem vēsta, ka Pēterdienā nevajadzētu veikt smagus lauku darbus. Īpaši tas attiecas uz siena vešanu, tā kraušanu šķūnī un citiem darbiem, kas saistīti ar saimniecību.
Senči uzskatīja, ka Pēterdiena ir Pērkona diena, tādēļ darbs šajā dienā var nest nelaimi. Tika ticēts, ka pērkons var iespert cilvēkam, mājai vai saimniecības ēkām.
Sīpolus labāk nešķīt
Plaši pazīstams ir arī ticējums par sīpoliem. Tautā teikts, ka Pēterdienā šķīti sīpoli ziemā slikti glabāsies – tie ātrāk sapūs vai sakaltīs.
Savukārt dažviet uzskatīja, ka šī ir pēdējā diena, kad vēl var sēt kāļus un rāceņus.
Pēc Pēterdienas sprieda par vasaru
Pēterdiena bija viena no dienām, kad īpaši vēroja laikapstākļus.
Tautas ticējumi vēsta:
ja Pēterdienā līst, lietains būs siena laiks;
ja līst Pēteros, lietus var turpināties līdz pat Annas dienai;
ja dzeguze beidz kūkot ap Pēteriem, tad būs silts rudens;
ja diena ir silta, var gaidīt labu ražu.
Vēl viens neparasts ticējums
Senči ticēja arī tam, ka Pēterdienā zagļiem neveicas. Tika uzskatīts, ka šajā dienā svētais Pēteris soda negodīgus cilvēkus, tāpēc svešu mantu labāk neaiztikt.
Pēteros beidzās līgošana
Lai gan lielākā daļa svētku noslēdzas jau Jāņos, senāk daudzviet tieši Pēterdiena tika uzskatīta par vasaras saulgriežu noslēgumu. Pēc šīs dienas sākās siena laiks un ikdienas darbi.
