Grigorijs Rozentāls (no labās) un Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks “Dīķeniekos”.
Grigorijs Rozentāls (no labās) un Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks “Dīķeniekos”.
Foto: Valdis Semjonovs

Konkursa “Sakoptākais mežs” finālistu lokā meža īpašnieki no Alsungas, Naukšēnu un Alūksnes novada 0

Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa “Sakoptākais mežs” žūrija ir izvērtējusi visus konkursam pieteiktos īpašumus un izvirzījusi trīs finālistus. Šie finālisti ir saimniecības “Dīķenieki” īpašnieks Grigorijs Rozentāls no Alsungas novada, saimniecības “Skudras” īpašnieks Madars Kalniņš no Naukšēnu novada un saimniecības “Skudrukalni” īpašnieks Artis Taurmanis no Alūksnes novada.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 6
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Lasīt citas ziņas

Konkursa pirmās vietas un balvas “Par ilgtspējīgu saimniekošanu” ieguvējs tiks nosaukts meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs” apbalvošanas ceremonijas laikā 14. decembrī kultūras centrā “Siguldas devons” Pils ielā 10, Siguldā.

“Jau vairākus gadus varam lepoties ar veiksmīgiem un aizrautīgiem meža saimniekiem, kas ne tikai ir kļuvuši par dabas draugiem un iekopuši savus meža īpašumus, bet arī iedvesmo citus piedalīties konkursā, rādot priekšzīmi saviem kolēģiem un jaunajai paaudzei, kā rūpēties par savu zemi. Esam bijuši tuvākos un tālākos Latvijas nostūros, lai apraudzītu saimnieku darba augļus un uzklausītu ieceres, kas saimniekiem nebūt neļauj apstāties pie sasniegtā, bet gan uzstādīt tālejošus mērķus, lai cītīgi darbotos arī turpmāk. Katra pieliktā darba roka ir zelta vērtē, jo ieguldītās pūles ir nenovērtējams pienesums, lai kopīgi veidotu tīrāku, sakoptāku Latviju,” norādīja LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš arī uzsvēra, ka visos meža īpašumos nozīmīga loma ir paaudžu tradīcijām, kas ir liela vērtība šodien. Saimnieki iet pa jau stabili iemītajām senču takām – čakli kopj savu zemi un māca to darīt savām atvasēm.

“Šī iezīme piemīt arī izvēlētajā saimniecībā „Dīķenieki” – īpašnieks zemi apsaimnieko piektajā paaudzē un paredz to nodot savam dēlam. Īpašumā jau aug bērzi, dižskābarži, priedes un egles. Savukārt meža īpašumā „Skudras” saimnieks aizraujas ar ainavas veidošanu, kā arī pievērš lielu uzmanību meliorācijas grāvju attīrīšanai un izkopšanai. Lai nodrošinātu mežam vajadzīgo mitrumu un nepieciešamos apstākļus, tiek domāts par efektīvākajiem veidiem, kā novadīt lieko ūdeni, nebaidoties apsaimniekošanā ieviest arī jaunākās tehnoloģijas, un šie risinājumi tiek arī pielietoti praksē. Savukārt saimniecības „Skudrukalni” īpašnieks, kurš apsaimnieko 200 hektāru zemes, galvenokārt rūpējas par priežu un egļu audzēm, kas ir gan fiziski, gan morāli smags darbs, jo nākas arī atbrīvoties no paša stādītajiem kokiem, lai veidotu veselīgu un stipru priežu audzi. Prieks, ka meža īpašnieks audzē priedi, neskatoties uz lielajām pārnadžu populācijām, kas nereti attur to darīt citus mežsaimniekus. Kopumā konkursa dalībnieki apstiprināja, ka ieguldītais darbs ir nesis rezultātus, kam ir arī pievienotā vērtība, jo tie veido stabilu nākamo paaudžu mantojumu,” sacīja A.Muižnieks.

Konkursa finālistu noteikšanā kopumā piedalījās 12 žūrijas locekļi – LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, LMĪB Eiropas projektu vadītāja Ilze Silamiķele, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums, Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, AS „Latvijas valsts meži” pārstāvis Tomass Kotovičs, LTV raidījuma „Savai zemītei” veidotāja Daina Bruņiniece, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, kardiologs Andrejs Ērglis, biologs, pētnieks Māris Olte un Mazpulku padomes vadītāja Ilze Kļava.

Šogad konkursā tika saņemti 15 pieteikumi no Rēzeknes, Baltinavas, Alūksnes, Naukšēnu, Kuldīgas, Krāslavas, Dagdas, Mazsalacas, Madonas, Vecumnieku un Rugāju novadiem. No tiem otrajai kārtai tika izvēlēti astoņi meža īpašumi, kurus žūrijas locekļi devās vērtēt klātienē.

Konkursanti tika vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā. Tāpat tika lūgtas arī vietējās pašvaldības atsauksmes par konkrēto meža īpašumu.

Reklāma
Reklāma

Konkursa mērķis ir apzināt labas mežsaimniecības prakses piemērus privātajos mežos un veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Konkursa organizētājs ir Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Konkursa informatīvais sadarbības partneris ir ziņu portāls LA.LV.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.