Nesaprotu. Kāpēc nolūst pēdējais sērkociņš? 0
– Kāpēc vienmēr beidzas rums? – tā ar nesapratni jautāja kapteinis Sperovs filmā “Karību jūtas pirāti”. Kopš tā laika, kad manās mājās beidzas kaut kas svarīgs, citējam šo teicienu. Esmu pamanījusi, ka labas, nepieciešamas lietas mēdz beigties visas vienlaikus — sejas krēms, šampūns un zobu pasta. Un, kā likts, trīs dienas pirms algas. Labi, ka zobu suka vēl stāv kā uzticams kareivis un sargā savus sarus. Un nezin kāpēc nolūst tieši pēdējais sērkociņš, ar kuru biju cerējusi piešķilt uguni pavardam. Nesaprotu, kāpēc ir lietas, parādības un notikumi, kas beidzas ātri un negaidīti, bet citi šķiet nebeidzami. Vasara vienmēr beidzas par ātru, bet ziema šķiet bezgalīga. Laiks pirms atvaļinājuma velkas lēni, bet atvaļinājuma beigas pienāk nemanot. Jaunībā dzīve liekas bezgalīgi gara, bet pusmūžā tā jau sarūk sasodīti īsa. Laba filma aizrit ātri, bet garlaicīga velkas mūžību. Ja to skaties mājas tālrādī, tad jau nekas, pārslēdz citu kanālu. Bet, ja esi aizgājis uz kino “Citadele”, tad taču nav iespējams izspraukties caur popkornu grauzējiem un kolas dzērējiem, lai pamestu kinozāli. Sēdi tik un skaiti, kā aizrit tavas dzīves minūtes un stundas. Līdzīgi ir, skatoties “Dinamo” hokejspēles. Ja mūsējiem spīd uzvara, tad atlikušās minūtes laukumā velkas gliemeža tempā, bet, ja mūsējiem jāiedzen, tad gan tās paskrien reaktīvā ātrumā.
Un tāpēc: kāpēc vienmēr beidzas rums?
***
Viena smieklu minūte ir spējīga paātrināt vielmaiņu vairāk nekā 20 minūšu pastaiga.
