Pīlādžu laika rituāli mājas, ģimenes un attiecību sargāšanai 1
Ziemeļzemju svētais koks
Iepriekšējā žurnāla numurā stāstījām par astropsiholoģi Kristīni Dunsku un par to, kā savas iekšējās rezerves apzināties un atraisīt ar rituālu palīdzību. Šoreiz turpinām iesākto tēmu par rituāliem, un uzmanības centrā ‒ pīlādzis.
Pīlādzis ir uzticams draugs ikvienam, kas dabā redz ne tikai lietojamo, bet arī pievienoto vērtību – to, kas dara labu dvēselei. Putnu laime un acu prieks.
Rituālos visbiežāk izmantojamais koks, sevišķi ieteicams sievietēm labākajos gados, jo gan šī koka enerģētika, gan ogu izsmalcinātais rūgtenums vairo sievišķo spēku un palīdz saglabāt seksualitāti.
Ziemeļzemēs pīlādzis ir viens no svētajiem kokiem. Kāda skandināvu leģenda stāsta par karotāja sievu, pie kuras kājām mirst viņas smagi ievainotais vīrs.
Ienaidnieki gatavojas izrēķināties arī ar viņu. Lai izbēgtu no apkaunojuma, sieviete ar saktas aso adatu sadur sev krūtis un noasiņo līdzās mīļotajam.
Nākamajā dienā tajā vietā uzaug koks, kura augļi ir sarkani kā drosmīgās un uzticīgās ziemeļmeitas asinis. Tie atgādina, ka vienīgais spēks, kas spēj stāties pretī ļaunumam un vardarbībai, ir pašaizliedzīga mīlestība, pār ko nav varas pat nāvei.
Valda uzskats, ka pīlādzis stāv pretī ļaunumam un nelaimēm, sargā māju un ģimenes pavardu, tāpēc tiek izmantots ļoti spēcīgu rituālu veikšanai.
