Foto – Shutterstock

Kā veidojas dzīvesprieks un kā to vairot? 0

Dzīve ir interesanta jau ar to vien, ka piedāvā iespēju brīnīties un biežāk nesaprast nekā saprast – kāpēc viss notiek tā, kā notiek, un ne citādi. Tāpēc šajā lappusē ar krietnu humora un pašironijas devu stāstīsim par to, ko mēs nesaprotam. Nu, kaut vai hrestomātiskā situācija, ka veļasmašīnā zeķes ieliekam pa pāriem, bet ārā velkam “vientules”… Mūs taču burtiski ielenc šādi mazi ikdienas notikumi.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Vai tiešām tikai sakritība? Cilvēku uzmanības centrā nonācis kārtējais “Simpsonu” pareģojums 13
“Man par to, ka es daru savu darbu, neviens “tējas” naudu nemaksā!” Izvēršas asa diskusija par dzeramnaudas atstāšanu restorānos 79
Veselam
Austrumu slimnīcā ar NBS helikopteru nogādāta gados jauna paciente kritiskā stāvoklī 29
Lasīt citas ziņas

Tāpat runāsim par emocijām un īpašībām, kas dažādās devās raksturīgas mums visiem – prieks, dusmas, nesavtība, naids, skaudība, sajūsma, slinkums… Emocijas ir raibas kā gleznotāja palete, un, tikai krāsām sajaucoties, var tapt mākslas darbs. Bet pirmo lappusi “Dzīves dzirkstij”, protams, sākam ar pozitīvu piesitienu – dzīvesprieku. Un katras emocijas izpratnei piedāvāsim arī kādu gudru, spārnotu teicienu. Un faktu vai skaitli, kas mudinātu izprast mūsu domu un jūtu pasauli.

Emociju enciklopēdija

Apklusināt drūmo domju perinātāju

CITI ŠOBRĪD LASA

Viena no dzīves apliecinošākajām vērtībām ir dzīvotprieks. Kā to sevī audzēt un nepazaudēt, stāsta psiholoģe un psihoterapeite Zane Krūmiņa: – Dzīvesprieks ir cilvēka iekšēja vērtība, kas izpaužas optimistiskā attieksmē pret dzīvi. Tas ir mundrums un izturība grūtībās. Dzīvesprieks nav balstīts uz ārējiem apstākļiem, tā ir spēja priecāties par sevi, par dzīvi, reizēm – pat par spīti visām nebūšanām. Tā ir dzīves izbaudīšana, spējot saskatīt prieku arī mazumiņā. Tā ir ticība dzīvei un nākotnei, saredzot jēgu savai eksistencei.

Cilvēks ģenētiski var mantot noteiktas rakstura īpašības, kas spēj ietekmēt dzīvesprieka spēku, bet lielākoties prasmi dzīvot ar prieku rada vide, kurā augam. Vislielāko ieguldījumu tajā, kādi esam, sniedz pirmie seši mūsu dzīves gadi. Ģimenes modeļi – kā dzīvi uztver un dzīvo vecāki, ģimenes locekļi, kā risina grūtības, kā izturas pret sevi – vai ar prieku, vai pesimistiski – būtiski ietekmē cilvēka vērtību sistēmu. Nereti šie modeļi iekopējas kā “cietajā diskā” ierakstīta informācija un liek tieši tāpat izturēties pret dzīvi. Bērnam piedzimstot ir pietiekams dzīvesprieka potenciāls, taču nomākti, trauksmaini, baiļpilni vecāki var to ietekmēt negatīvi. Tad dzīve tiek uztverta kā bīstama, grūtības šķiet neatrisināmas, cilvēki un vide nedroša.

Nereti dzīvesprieku ietekmē cenšanās atbilst kaut kādam ideālam – ideāla māte, ideāls darbinieks, ideāls laulātais. Tiecoties pēc ideāla, mēs visbiežāk cenšamies attaisnot kāda cita cilvēka gaidas, esam ārkārtīgi saspringti un aizmirstam priecāties.

Lai spētu vairāk baudīt dzīvi, jāsaredz, kas sniedz mums prieku, kas dod pozitīvas enerģijas pieplūdumu, un tad vajag piedāvāt sev šīs lietas. Mums jāspēj dot sev atpūta bez sirdsapziņas pārmetumiem. Jāmācās atslābināties, bet jāspēj būt arī aktīviem, arī fiziski aktīviem, atceroties, ka kustība ir dzīvība. Mums jāvairo attiecības, kurās mīt dzīvesprieks. Pozitīvs cilvēks “aplipina” mūs ar savu dzīvesprieku un ļauj vairāk pasmaidīt.

Tomēr vissvarīgākais ir apklusināt sevī īdētāju, kritizētāju, drūmo domu perinātāju un rast spēku ieraudzīt, cik daudz baudas var sniegt dzīve visā tās dažādībā.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.