Krievijas trīspusējā tikšanās ar ASV un Ķīnu – Rajevs norāda uz kādu vēstures momentu: Mēs zinām, ar ko tas beidzās! 0
Par iespējamu Krievijas, ASV un Ķīnas augstākā līmeņa trīspusēju tikšanos TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā” runāja Saeimas deputāts, NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs. Viņš pievērsās arī jautājumam, ko šādā situācijā nozīmētu Eiropas Savienības loma un ka šis būtu jāuztver samērā nopietni.
“Pirmoreiz, kad es izlasīju šo ziņu, analoģija bija vienkārši – no tās nevar izbēgt. Un tā ir Jaltas konference, kurā tikās Staļins, Rūzvelts un Čērčils. Un ko mēs zinām, ar ko tas beidzās? Tā ir pasaules pārdalīšana ietekmes zonās,” atgādināja Rajevs.
Rajevs norādīja, ka šāds scenārijs varētu būt izdevīgs vairākām lielvarām: “Ne tikai Putins to gribētu. To grib arī Ķīnas vadītājs. Un zināmā veidā arī Tramps šo lietu ir iezīmējis savā ASV jaunajā stratēģijā par ASV ietekmes sfērām, kuras tās nevienam neatdos un neļaus nevienam iejaukties.”
Taču, pēc Rajeva sacītā, šajā lielvaru spēlē arvien mazāk redzama Eiropas Savienība. Viņš norādīja, ka Eiropa joprojām var paust savu nostāju un kritizēt notiekošo, taču ar to vien nepietiek, lai saglabātu ietekmi starptautiskajā politikā: “Eiropas Savienība, būsim godīgi, šobrīd var pūst vaigus un piesist ar kājiņu, bet mēs zaudējam savas pozīcijas un ietekmi. Arvien mazāk un mazāk Eiropas Savienība tiek uztverta kā līdzvērtīgs spēlētājs starptautiskajā arēnā.”
Viens no iemesliem, ko Rajevs minēja, ir Eiropas valstu nespēja vienoties par konsekventu kopīgu politiku. Viņš kritizēja situāciju, kurā Eiropas valstis deklarē vienu nostāju, bet praksē rīkojas atbilstoši savām interesēm: “Mēs ļoti cieti iestājāmies par sankcijām, un tad mēs paši neievērojam tās sankcijas un paši darām tā, kā mums ir izdevīgāk.”
Rajevs pievērsās arī Eiropas politiķu tikšanās reizēm ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un citiem partneriem. Viņaprāt, šādas sarunas pašas par sevi vēl nenozīmē, ka Eiropa atrodas pie galvenā lēmumu pieņemšanas galda: “Tā nav top tikšanās, tā ir sekundārā tikšanās, kurā pastāsta, kas tad ir nolemts.”
Rajevs uzsvēra, ka Eiropai būtu nepieciešama aktīvāka rīcība, ja tā vēlas saglabāt nozīmīgu lomu starptautiskajā politikā: “Ir jābūt daudz aktīvākiem un ir jāiet ar kādiem reāliem risinājumiem. Jo visu laiku tikai kritizēt – nu, nekur tālu jūs netiksiet.”
