“Tā ir karma tev, Artuss.” Kas aizvainoja kriminālvajāšanai izdoto deputātu Kaimiņu? 26
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima ceturtdien piekrita kriminālvajāšanas sākšanai pret neatkarīgo deputātu Artusu Kaimiņu, kuram izvirzīta apsūdzība par grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.
A. Kaimiņš un viņa atbalstītāji no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) aicināja Saeimu nebalsot par izdošanu, uzskatot, ka lieta ir politiskais pasūtījums. Taču vairākums debatētāju norādīja, ka Saeima nevar izlemt, ir vai nav deputāts vainīgs, to var noskaidrot tikai tiesas ceļā. Tāpēc jādod iespēja tiesai darīt savu darbu.
Tas būtu arī paša A. Kaimiņa interesēs, jo “neizdošana atstātu neizdzēšamu aizdomu ēnu”, sēdē sacīja Raivis Dzintars (NA).
Kriminālvajāšanas sākšanai piekrita 67 deputāti, pret bija 19, bet 11 balsojumā nepiedalījās. Kad Ģenerālprokuratūra 2020. gada oktobrī lūdza Saeimu izdot A. Kaimiņu kriminālvajāšanai, no tās sniegtās informācijas Mandātu komisijai varēja secināt, ka ir iegūti pierādījumi, lai deputātam celtu apsūdzību par SIA “Al De Media” grāmatvedības dokumentu viltošanu, izmantojot citas personas, kas nav saucamas pie kriminālatbildības.
Runa ir par A. Kaimiņam piederošā uzņēmuma “Suņu būda” darījumiem ar SIA “Al De Media”. Taču debatēs vairākkārt tika pieminēta arī A. Kaimiņa aizturēšana Saeimas namā 2018. gada jūnijā pirms 13. Saeimas vēlēšanām. Toreiz viņu turēja aizdomās par nelikumīgu partijas finansēšanu, kas vēlāk netika pierādīts.
Sēdē A. Kaimiņš paziņoja, ka tā esot bijusi politiskā pasūtījuma lieta, tāpat kā šī, kritiski izsakoties par Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokuroru Māri Urbānu.
Pēc tam A. Kaimiņš neslēpa aizvainojumu, ka sēdē par viņa izdošanu referē tieši R. Dzintars, kurš viņam savulaik esot atsūtījis uz slimnīcu pakaļ mašīnu, lai A. Kaimiņš varētu ierasties Saeimā un nobalsot par Rīgas domes atlaišanu.
Savukārt Ainaram Latkovskim (“JV”) viņš pārmeta to, ka viņš atļāvies A. Kaimiņu salīdzināt ar Aināru Šleseru.
A. Latkovskis iepriekš atgādināja, ka 2011. gadā, pēc tam, kad Saeima nepiekrita kratīšanai Aināra Šlesera dzīvesvietās, Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu, par ko tauta arī nobalsoja.
“Lēmuma projekts ir par kriminālvajāšanas sākšanu, nevis par A. Kaimiņa atzīšanu vai neatzīšanu par vainīgu, ko lems tiesa,” sacīja Ralfs Nemiro (“KPV LV”). Viņš atcerējās, kā A. Kaimiņš priekšvēlēšanu laikā konkurentus ir saucis par zagļiem, noziedzniekiem un komunistiem, bet televīzijas pārraides vadītājam norādījis, ar ko viņš guļ un neguļ.
“Tā ir karma tev, Artuss, par to, ko tu priekšvēlēšanu laikā darīji. Tagad ir pašam iespēja to izbaudīt. Ja mēs neļautu tiesai lemt, tad kādu piemēru mēs rādītu sabiedrībai,” sacīja R. Nemiro, kurš ar A. Kaimiņu savulaik kopā bija “KPV LV” valdē.
Pagātni viņam atgādināja arī bijušais “KPV LV” premjera kandidāts Aldis Gobzems, kuru A. Kaimiņš esot nodevis ne tikai kā kolēģis partijā, bet arī kā draugs.
“Viņš nodeva mūs visus – arī savus vēlētājus. Šodien tevi nodos tie, kuriem tu iedevi varu, pirms vēlēšanām solot to viņiem atņemt,” sacīja A. Gobzems.
Taču viņš tomēr nevarot atbalstīt A. Kaimiņa izdošanu, jo šā lēmuma juridiskā puse A. Gobzemu nepārliecinot. Viņš pieminēja, ka netika pierādīta arī A. Kaimiņa vaina partijas nelikumīgā finansēšanā.
“Ņemot vērā viņa ciešās saites ar Meroni cilvēkiem, iespējams, ka kaut kas jau tur bija, bet tam nebija nekāda sakara ar partiju,” teica A. Gobzems.
Lielākā daļa debatētāju, kas saskatīja šajā lietā politisko izrēķināšanos, bija no Jaunās konservatīvās partijas. Juris Jurašs uzskata, ka savulaik pret A. Kaimiņu uzsāka kriminālprocesu, jo viens oligarhs esot gribējis noņemt deputātu no politiskās skatuves.
Viņaprāt, prokurors M. Urbāns virza “vairākus politiski motivētus kriminālprocesus”.
Neatkarīgais deputāts Andris Kazinovskis un Sandis Riekstiņš (JKP) vērsās pie “KPV LV” deputātiem, norādot, ka daļa no viņiem ir ievēlēti Saeimā, pateicoties A. Kaimiņam. Andrejam Judinam (“JV”), klausoties debates, bija radies iespaids, ka “te ir brīvais mikrofons, kur katrs stāsta, kas ienāk prātā”.
Saeima nav tiesa, kas var pateikt – ir vai nav vainīgs, atgādināja A. Judins, uzskatot, ka Saeimas pienākums ir dot tiesai iespēju strādāt. Taču problēma esot šo lietu izskatīšanas ilgums, lai gan likumā ir ierakstīts, ka ar valsts amatpersonu lietām nevar vilcināties.
Arī Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) teica – ja tiesa atzītu, ka A. Kaimiņš nav vainīgs, tad viņš pēc tam varētu naktīs mierīgi gulēt un vēl paprasīt kompensāciju par morālo zaudējumu. Tāpēc viņam savas reputācijas dēļ būtu svarīgi noskaidrot patiesību.
Kuri vēl izdoti?
Artuss Kaimiņš ir ceturtais Saeimas deputāts, kurš šajā sasaukumā ir izdots kriminālvajāšanai. Pirms diviem gadiem 2019. gada janvārī Saeima piekrita Jura Juraša (JKP) kriminālvajāšanai par valsts noslēpuma izpaušanu.
Tā paša gada jūnijā Saeima izdeva kriminālvajāšanai toreizējo “KPV LV” frakcijas vadītāju Ati Zakatistovu, kurš saukts pie kriminālatbildības par krāpšanu. Abi deputāti nevarēja piedalīties Saeimas un komisiju sēdēs.
Tāpēc Saeima strādāja nepilnā sastāvā, jo mandātu deputāti, pret kuriem sākta kriminālvajāšana, nezaudē. Taču J. Jurašs vērsās Satversmes tiesā, apstrīdot Saeimas Kārtības ruļļa normu atbilstību pamatlikumam.
Satversmes tiesa 2019. gada decembrī pieņēma lēmumu pēc J. Juraša pieteikuma ierosinātā lietā, secinot, ka Satversme piešķir Saeimā ievēlētai personai tiesības izmantot deputāta mandātu un piedalīties Saeimas un komisiju sēdēs arī tad, ja viņa ir turēta aizdomās vai ir apsūdzēta kriminālprocesā.
Pēc sprieduma J. Jurašs un A. Zakatistovs atgriezās Saeimas sēžu zālē. Pērn oktobrī Saeima lēma par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Aldi Adamoviču (“JV”), kurš viņam piešķirto kompensāciju izlietošanā bija izmantojis dienesta stāvokli, jo reti uzturējās īrētajā dzīvoklī, kurā dzīvoja cita persona.
