Krištopans par migrācijas politiku Eiropā: “Šo problēmu vajag nocirst pašā saknē!” 0
Eiropas Parlamenta deputāts Vilis Krištopans norāda, ka divu gadu darbs migrācijas jautājumos Eiropas Parlamentā ir vainagojies ar konkrētiem panākumiem. Viņš īpaši izceļ balsojumu par atgriešanas regulu, kas paredz stingrākus nosacījumus nelegālo migrantu ātrākai atgriešanai izcelsmes valstīs.
Krištopans stāsta, ka viņa politiskajā grupā darbojas Francijas deputāts Fabriss Ležerī, kurš savulaik vadīja “Frontex” – Eiropas Savienības robežu un krasta apsardzes aģentūru. Pēc Krištopana teiktā, Ležerī ļoti labi zina, kas noticis uz Eiropas robežām, īpaši kopš Angelas Merkeles laika, un ir stingras antimigrācijas politikas pārstāvis.
Deputāts min arī Nīderlandes politiķi Anju Hāgeru, norādot, ka, pateicoties viņiem un “Patriotu” politiskās grupas stingrajai pozīcijai, izdevies panākt labējo spēku vairākumu un nobalsot par atgriešanas regulu.
Krištopans uzsver, ka šis ir tikai pirmais solis plašākā Eiropas migrācijas politikas pārskatīšanā.
“Tā ir tikai neliela daļa no visa migrācijas pakta drupināšanas,” saka Krištopans.
Viņš skaidro, ka atgriešanas regula paredz daudz stingrākus noteikumus nelegālo migrantu atgriešanai. Pēc viņa teiktā, līdzšinējā sistēma Eiropā nav strādājusi efektīvi – ja kāda valsts, piemēram, Vācija, lemj, ka simtiem tūkstošu cilvēku jāatgriežas izcelsmes valstīs, reāli atgriežoties tikai neliela daļa.
“Ja nosacīti pusmiljonam jāatgriežas atpakaļ, tad reāli atgriežas 20%, bet 80% uzsūcas Eiropas Savienībā un paliek,” norāda deputāts.
Krištopana ieskatā tas rada virkni problēmu – gan sociālas, gan drošības, gan kultūras. Viņš uzskata, ka nekontrolēta migrācija nes līdzi nabadzību, noziedzību un sabiedrības spriedzi.
Nākamais solis, pēc viņa domām, ir pilnīga migrācijas pakta pārskatīšana. Krištopans atgādina, ka Polija un Ungārija jau atsakās piedalīties šajā paktā, uzskatot to par netaisnīgu un nevajadzīgu.
Viņš uzsver, ka migrācijas politika būtu jāatstāj katras dalībvalsts pašas ziņā. Valstīm pašām jālemj, vai un cik migrantus tās vēlas uzņemt.
“Ungārija pateica – mums vispār nav migrantu. Polija saka – mums nav migrantu. Un tā ir pareiza pozīcija,” pauž Krištopans.
Deputāts atgādina, ka jau pirms diviem gadiem priekšvēlēšanu debatēs viņš bijis viens no retajiem, kurš par migrācijas jautājumu runājis skaļi. Toreiz, pēc viņa teiktā, daudzi šo tēmu uztvēruši nenopietni un vaicājuši, kāds tai sakars ar Latviju.
Tagad situācija esot mainījusies. Krištopans norāda, ka par migrāciju runā arvien vairāk politisko spēku, tostarp arī Nacionālā apvienība.
“Tagad mēs redzam – Latvija ir pilna ar nelegālajiem migrantiem,” saka deputāts.
Viņš norāda, ka redzamākā daļa ir aizturētie cilvēki, kuri atrodas migrācijas centros. Taču, pēc Krištopana domām, pastāv arī daudz grūtāk kontrolējama daļa – cilvēki, kuri dzīvo nelegāli vai puslegāli, piemēram, īrē dzīvokļus lielās grupās.
“Vēl jau ir vesela virkne tādu, kas dzīvo Avotu ielā – desmit cilvēki vienā dzīvoklītī. To ir ļoti grūti izkontrolēt,” viņš saka.
Krištopana ieskatā šādas situācijas nedrīkst pieļaut jau pašā sākumā. Viņš uzskata, ka problēma jārisina uz robežas un migrācijas kontrole jāpadara daudz stingrāka, lai nelegālā migrācija nekļūtu par ilgtermiņa iekšējās drošības problēmu.
“Tāpēc to pašā saknē vajadzētu nocirst,” rezumē Krištopans.
