39% mazāks nāves risks: pētnieki atklāj vienkāršu ikdienas paradumu 0
Ja ikdienā lifta vietā izvēlaties kāpnes, iespējams, darāt kaut ko labu savai sirdij. Par to liecina Lielbritānijā veikta plaša metaanalīze. Tajā konstatēts, ka regulāra kāpšana pa kāpnēm saistīta ar ievērojami mazāku risku nomirt no sirds un asinsvadu slimībām.
Pētnieki no “Norfolk and Norwich University Hospital” un Austrumanglijas Universitātes analizēja datus par 480 479 cilvēkiem deviņos pētījumos. Dalībnieki bija vecumā no 35 līdz 84 gadiem, un pētījumā tika iekļauti gan veseli cilvēki, gan cilvēki ar sirds slimībām. Vidējais novērošanas periods bija 14 gadi.
Būtiska atšķirība mirstības rādītājos
Visspilgtākais atklājums – cilvēkiem, kuri regulāri kāpa pa kāpnēm, bija par 39% mazāks risks nomirt no sirds un asinsvadu slimībām.
Arī kopējais mirstības risks bija zemāks. Cilvēkiem, kuri regulāri izmantoja kāpnes, risks nomirt jebkāda iemesla dēļ bija aptuveni par 24% mazāks nekā salīdzināmajās grupās.
Pētnieki konstatēja arī saistību ar mazāku infarkta, išēmiska insulta un sirds mazspējas risku, taču precīzus riska samazinājuma procentus šiem gadījumiem pētījuma autori nenorāda.
Iespējamais skaidrojums ir fiziskā slodze, ko rada kāpšana pa kāpnēm. Tā iesaista lielas muskuļu grupas un trenē sirds un asinsvadu sistēmu. Iepriekšējie pētījumi jau liecinājuši, ka regulāra kāpšana pa kāpnēm var uzlabot sirds un plaušu darbību, kā arī labvēlīgi ietekmēt holesterīna līmeni.
Cik daudz jākāpj?
Pētījums gan neatbild uz jautājumu, cik daudz kāpņu nepieciešams, lai iegūtu maksimālu labumu veselībai. Viens no analizētajiem pētījumiem liecina, ka aptuveni seši stāvi dienā varētu sniegt lielāko ieguvumu.
Tomēr svarīgi ņemt vērā pētījuma ierobežojumus. Analīze parāda statistisku saistību, nevis pierāda, ka tieši kāpšana pa kāpnēm samazina nāves risku. Turklāt cilvēkiem ar lieko svaru, locītavu slimībām vai citām veselības problēmām šāda slodze var būt grūtāk panesama.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
