“airBaltic” gaidāma masveida darbinieku atlaišana?! Aviācijas arodbiedrība ceļ trauksmi par darbinieku nākotni 8
Latvijas Aviācijas arodbiedrība (LAA) aicina Latvijas nacionālo aviokompāniju “airBaltic” noslēgt vienošanos par potenciāli atlaižamo darbinieku sociālajām garantijām un sociālo pasākumu kopumu, ņemot vērā biznesa plānā iecerēto darbības optimizēšanu un lidmašīnu flotes samazināšanu, aģentūru LETA informēja LAA.
Arodbiedrība piektdien, 14. augustā, tikās ar “airBaltic” vadību. Pēc arodbiedrībā teiktā, “airBaltic” pauda gatavību pildīt Darba likumā noteikto minimumu – paziņot arodbiedrībai jau pieņemtu lēmumu par kolektīvo atlaišanu un konsultēties tikai par šo lēmumu.
Vienlaikus vienošanās par piekļuvi biznesa plāna informācijai, kā arī jautājums par konfidencialitātes līguma saturu netika atrisināts.
Arodbiedrībā uzsver, ka konsultācijas, kas notiek bez pilnas un savlaicīgas informācijas par biznesa plānu, nevar būt jēgpilnas un neatbilst Darba likumā un Eiropas Savienības (ES) tiesībās noteiktajam konsultēšanās mērķim – panākt vienošanos, pamatojoties uz kopīgu izpratni par faktisko situāciju.
LAA aicina “airBaltic” vadību ievērot arī pārējos likuma nosacījumus, kas paredz vienošanos ar arodbiedrību.
Darba likums paredz, ka darba devējs, kas paredzējis veikt kolektīvo atlaišanu, laikus sāk konsultēšanos ar darbinieku pārstāvjiem, lai vienotos par kolektīvajai atlaišanai pakļauto darbinieku skaitu, kolektīvās atlaišanas norisi un atlaižamo darbinieku sociālajām garantijām.
Tāpat likums paredz, ka konsultēšanās laikā darba devējs un darbinieku pārstāvji izskata visas iespējas, kā izvairīties no uzņēmumā nodarbināto darbinieku kolektīvās atlaišanas vai samazināt tai pakļauto darbinieku skaitu un kā mīkstināt šādas atlaišanas sekas, veicot sociālos pasākumus, kas rada iespēju turpmāk nodarbināt vai pārkvalificēt atlaistos darbiniekus.
LAA norāda, ka konsultāciju rezultātā jāparaksta vienošanās par visiem likumā paredzētajiem jautājumiem, nevis tikai jāpaziņo par pieņemtu lēmumu. Arodbiedrība uzstāj uz nepieciešamību parakstīt vienošanos ar skaidri definētām garantijām un sociālo pasākumu kopumu, lai neatkārtotos 2020. gada Covid-19 pandēmijas krīzes laika pieredze, kad individuālās atlaišanas garantijas darbiniekiem tika piedāvātas vienīgi tad, ja viņi parakstīja vienošanos par darba attiecību izbeigšanu. Tāpat atlaisto darbinieku atjaunošana darbā nenotika atbilstoši vienošanās nosacījumiem, bet izmantota kā jauns atlases process, neatjaunojot darbā tos darbiniekus, kuri vadībai nebija vēlami, apgalvo arodbiedrībā.
Tāpat LAA tikšanās laikā atkārtoti norādīja, ka konsultācijas par darbinieku skaita samazināšanu nevar noritēt jēgpilni, ja pusēm nav kopīgas izpratnes par biznesa plānu un tā pieņēmumiem. Tas ir priekšnoteikums, lai arodbiedrība varētu izvērtēt alternatīvas atlaišanai vai piedāvāt risinājumus atlaižamo skaita samazināšanai, kā to paredz likums.
LAA informē, ka “airBaltic” piedāvāja parakstīt konfidencialitātes līgumu (NDA) par konsultāciju procesu. LAA šā dokumenta sākotnējā izvērtējumā secinājusi, ka piedāvātajā redakcijā paredzētie ierobežojumi ir tik visaptveroši un arodbiedrību darbību paralizējoši, ka nevienai arodbiedrībai nebūtu iespējams to parakstīt.
LAA norāda, ka Darba likums paredz darbinieku pārstāvjiem tiešu, likumā noteiktu konfidencialitātes pienākumu attiecībā uz darba devēja komercnoslēpumu, un šis pienākums neprasa atsevišķa, plaša NDA parakstīšanu. Likums paredz, ka darbinieku pārstāvjiem un ekspertiem, kuri sniedz palīdzību darbinieku pārstāvjiem, ir pienākums neizpaust viņu rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums.
Ņemot vērā, ka likumā jau ir noteikts samērīgs un mērķim atbilstošs konfidencialitātes regulējums, LAA ieskatā plašs, uz visu arodbiedrības darbību attiecināms NDA nav nepieciešams un var tikt izmantots kā instruments, lai faktiski liegtu arodbiedrībai pildīt tās funkcijas.
Tikšanās laikā LAA piedāvāja parakstīt precīzi definētu, tikai uz konkrēto biznesa plānu attiecinātu konfidencialitātes vienošanos, vienlaikus organizējot tikšanos ar biznesa plāna izstrādē iesaistītajiem lēmumu pieņēmējiem, lai kopīgi izvērtētu plānu un tā iespējamo ietekmi uz darbiniekiem.
LAA saredz vairākus priekšnosacījumus un mērķus turpmākajām sarunām ar “airBaltic”, tostarp atklātu sarunu par biznesa plāna detaļām, parakstot savstarpēji pieņemamu NDA, nodrošināt darbinieku pārstāvju tiesības, noslēgt rakstisku vienošanos kā obligātu konsultāciju rezultātu, nodrošināt nopietnas sociālās aizsardzības garantijas, nevis likumā noteikto minimumu, kā arī nodrošināt sertificētu profesiju darbinieku kvalifikācijas saglabāšanu.
Jau ziņots, ka “airBaltic” padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas tostarp likviditātes uzlabošanai paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu.
Ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija līdz 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā, savukārt daļa no esošajām 2029. gada obligācijām tiks pārvērsta uzņēmuma kapitāldaļās, atlikušo daļu aizstājot ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.
Tāpat biznesa plāns paredz, ka aviokompānija līdz 2026. gada beigām ekspluatēs 36 “Airbus A220-300” lidmašīnas, salīdzinot ar 54 lidmašīnām šobrīd, flotei pakāpeniski palielinoties līdz apmēram 40 lidmašīnām 2031. gadā.
Valdība 14. augustā ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja trīs lēmumus attiecībā uz “airBaltic” finanšu stabilizēšanu, par kuriem vēl būs jālemj Saeimai.
Tostarp valdība lūgs Saeimai deleģējumu valsts iespējamai dalībai “airBaltic” starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā, piedaloties vienlaikus ar privātajiem investoriem un uz identiskiem nosacījumiem. Ministru kabinets varēs pieņemt atsevišķu lēmumu par obligāciju iegādi, ja tas būs nepieciešams.
Tāpat plānots veikt no valsts aizdevuma un valstij jau piederošajām obligācijām izrietošo prasījumu kapitalizāciju uzņēmuma pamatkapitālā. Tas nozīmē, ka valstij piederošās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā un atlikušo aizdevuma apmēru vairāk nekā 17 miljonu eiro apmērā plānots pārvērst “airBaltic” kapitāldaļās.
Valdība konceptuāli atbalstīja arī valsts aizdevuma 30 miljonu eiro apmērā atmaksas termiņa pagarināšanu no augusta beigām līdz šā gada beigām. “airBaltic” līdz 24. jūlijam bija atmaksājusi valsts aizdevuma pamatsummu un līgumā paredzētos procentu maksājumus kopumā 12,9 miljonu eiro apmērā.
Jau ziņots, ka “airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.
