Kulbergs: Beidzot mums, latviešiem, vēlreiz ir dota šī zelta iespēja – vienvalodība 37

Reklāma
Reklāma

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Vai situācija uz kara fona, vai tas, ka vairs nepārejam bieži sarunā uz krievu valodu, vai tas ko mainīs latviešu valodas lietojumā?

Mums, latviešiem, šī zelta iespēja ir dota vēlreiz. 1991. gadā igauņi izmantoja iespēju ļoti veiksmīgi, vienkārši nemākot pietiekami labi krievu valodu, tad tagad beidzot šī kārts ir arī mūsu rokā – vai nu mēs laužam, vai nelaužam šo situāciju, jo tā ir labvēlīga tam, ka cieti varam atrisināt skolu, bērnudārzu jautājumu. Viedokli izsaka Andris Kulbergs, 14.Saeimas deputāts (AS), Auto asociācijas prezidents, LDDK padomes loceklis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viss stāsts, kāpēc runājam par kultūru, par divvalodību un visu pārējo, tāpēc, ka deviņdesmitajos gados cieti neizlēmām par šo jautājumu, bet vienkārši turpinām šo problēmu. jo ātrāk nonāksim pie vienvalodības, jo lētāk būs arī nodokļu ziņā – uzturēt visas šīs lietas. Reklāmas, mājaslapas, mediji – viss būs vienkāršāk. Jaunā paaudze būtu gatava integrēties, ja būtu šī iespēja piespiedu kārtā radīta jau saknē, uzskata Kulbergs.

Šis piemērs ar slimnīcu, kur Gaiļezerā Kulbergs pavadīja pusotru mēnesi, – “realitāte ir tāda, ka jaunieši, jaunākais medpersonāls, nevar pastrādāt slimnīcā, jo viņi nevar sarunāties ar krieviski pieprasošu cilvēku, kas nihilistiski spļauj acīs.

Cilvēki ir devuši zvērestu palīdzēt, bet situācija ir kutelīga.

Krievvalodīgajam pacientam kādā citā situācijā zāles ne tādas, ēdiens ne tāds, personāls lauzītā krievu valodā mēģina palīdzēt, bet nekas nav labi, apraksta Kulbergs. Ceturtajā dienā brīdī, kad cilvēkam vajadzējis palīdzību sakopt gultu pēc apkakāšanās, pēkšņi sieviete spējusi pasaukt latviski palīgā. “Tas nozīmē, ka mums ir sabiedrības daļa, kas principa pēc netaisās un negrib mācīties latviešu valodu,” rezumē Kulbergs.