Kūtris: Valsts nodevība kā iemesls pilsonības atņemšanai nevar tikt pielīdzināts tikai naturalizētajiem Latvijas pilsoņiem 56
Pašlaik ideja par pilsonības atņemšanu naturalizētajiem Latvijas pilsoņiem, kuri veikuši valsts nodevību ir ieskicēta, bet nav nav izdiskutēta starp koalīcijas partneriem. TV24 raidījumā “Ziņu TOP” 14. Saeimas deputāts, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs un bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (ZZS) norāda, ka pārkāpumi par kuriem atņem pilsonību naturalizētiem Latvijas pilsoņiem nevar atšķirties no pārējiem valsts pilsoņiem.
“Par pilsonības atņemšu Pilsonības likumā ir pants, kas uzskaita par ko var atņemt pilsonību. Nevar būt tā, ka tie, kuri ir naturalizējušies, ka viņam pilsonības atņemšanai ir cits pamats,” norāda bijušais ST priekšsēdētājs. Ja cilvēks saņēmis valsts pilsonību viņš ir līdzvērtīgs jebkuram Latvijas pilsonim līdz ar to iemesli, par ko var atņemt pilsonību, visiem ir vienādi.
Diskutējams jautājums būs par pilsonības atņemšanu tiem, kuriem ir tikai Latvijas pilsonība. “Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā cilvēktiesību deklarācija nepieļauj cilvēka atstāšanas bez pilsonības. Ir ideja, ka šajā gadījumā bijušajiem nepilsoņiem atgriežas nepilsoņa statuss. Ja deviņdesmitajos gados mēs starptautiski šo nepilsoņa statusu pasniedzām kā starprisinājumu, šodien atgriezties un palielināt nepilsoņu skaitu, kad mēs jau dzimušajiem pilsonību dodam, ir mazliet neskaidri,” uzskata G. Kūtris.
Saeimas deputātam nav atbalstāma ideja, ka cilvēkiem, kuriem atņemta Latvijas pilsonība nepilsoņu statuss uz laiku tiek atgreizts, jo nav teikts, ka cilvēks šajā laika periodā atradīs un nokārtos citas valsts pilsonību. Tāpat šāds pārkāpums – valsts nodevība – attiektos uz visiem Latvijas pilsoņiem, taču nepilsoņa statusa atgriešanu nevarētu izpildīt personām, kuras Latvijā ir dzimušas un augušas, un Latvijas pilsonība ir viņu vienīgā pilsonība – cilvēks nevar kļūt par bezvalstnieku.
