6
Jauna skola un pansionāts
Drabešu internātpamatskolas telpas Amatas novadā piedzīvos pozitīvas pārmaiņas. Šeit ēkas pārbūvēs un labiekārtos teritoriju. Amatas novada pašvaldības Apvienotās izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dombrovska uzsver: “Šī ēka nepaliks tukša, tā piedzīvos jaunas, pozitīvas pārmaiņas, jo internātpamatskolas vietā tiks atvērta jauna pamatskola. Uzzīmēsim to ar citām krāsām, citiem toņiem un piepildīsim ar jaunām, pozitīvām inovācijām. Skolā plānojam stiprināt amatu prasmes, veidot kultūrizglītības centru, kas gaidītu dažādu paaudžu cilvēkus. Drabešu jaunā pamatskola darbu sāks šā gada 1. septembrī. Ir beidzies arī konkurss uz direktora amatu. Pieredzējām vairākas kārtas, kas beidzot vainagojušās ar rezultātu. Skolotāju komanda veidojas no Amatas novada Drabešu sākumskolas skolotājiem – šī mācību iestāde piedzīvo reorganizācijas procesu – un bijušajiem internātskolas darbiniekiem, kā arī jaunpienācējiem, kuri izteikuši vēlmi darboties jaunajā kolektīvā.” D. Dombrovska izskaidro, kādēļ internātpamatskola tika slēgta: “Internātskolas ar 2018. gada janvāri zaudēs valsts finansējumu un pilnībā pāries pašvaldību pārziņā. Izvēlējāmies būt izlēmīgi jau no šā gada septembra, jo par nepieņemamu uzskatījām mainīt darba apstākļus mācību gada vidū. Tas nodarītu kaitējumu gan pedagogiem, gan pašiem bērniem.”
Stirnienes pamatskola Varakļānu novadā likvidāciju piedzīvoja šā gada jūlija izskaņā. Nu jau bijusī direktore Rita Pelša jūtas ļoti aizvainota un godīgi atzīst, ka ir sāpīgi par to runāt. “Mūsu skolu aizvēra tikai tādēļ, ka skolēnu skaits bija mazs. Jau pirms desmit gadiem teicu, ka nekas labs nākotnē nav gaidāms, visas mazās skolas agri vai vēlu tiks likvidētas. Un tā arī notiek! Uzskatu, ka vēl pēc desmit gadiem skolu laukos vairs nebūs vispār. Varam izsvītrot tās no kartes jau tagad,” spriež R. Pelša. Vai pēc skolas likvidācijas direktore un pārējie skolotāji ir palikuši bez darba? “Un kā jūs domājat? Visi iestājāmies bezdarbniekos. Profesijā turpinās strādāt tikai tie, kas apvienoja darbu vairākās skolās. Nodarbinātības dienests piedāvā darbu pansionātā, ko ierīkos skolas ēkā, bet tur vēl viss ir tapšanas procesā, tas vēl nedarbojas. Mēs visi esam izglītoti speciālisti ar augstāko izglītību un ilgu darba stāžu. Esmu nostrādājusi 34 gadus un nevienam neesmu vajadzīga,” aizlauztā balsī noteic Ritas kundze.
Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs komentē Stirnienes pamatskolas likvidācijas iemeslus: “Skola tika slēgta ārkārtīgi mazā skolēnu skaita dēļ. Tajā mācījās 11 skolēni, un devīto klasi šajā gadā beidza seši no tiem. Pēc izlaiduma arī mācību iestāde vairs nefunkcionē. Ēku saglabāsim, tajā tiks ierīkots Varakļānu novada pansionāts, ko no Varakļāniem tuvākā mēneša laikā pārvietos uz Stirnieni. Bijušajiem skolas darbiniekiem izmaksājām atbrīvošanas pabalstus, tomēr nespējām piedāvāt jaunas darba vietas. Daži skolotāji sāks darbu citos novados. Situācija ir bēdīga, jo arī pansionātā šiem bez darba palikušajiem skolotājiem nebūs iespējas strādāt. Jo tas tiek pārcelts, nevis ierīkots no jauna.”
Skolu ēkas paliek tukšas
Skrundas un Neretas novadu pašvaldībām skolu likvidācija rada galvassāpes, jo vēl nav rastas tukšo ēku izmantošanas iespējas. Sproģu pamatskolu Neretas novadā likvidēs 31. augustā. Iepriekš tika plānots, ka skolu reorganizēs par sākumskolu, tomēr nepietiekamā skolēnu skaita dēļ pašvaldība izlēma par labu likvidācijai. Neretas novada pašvaldības izglītības darba speciāliste Žanna Miezīte stāsta: “Diemžēl vēl neesam raduši risinājumu skolas ēkas izmantošanai. Nākamajā gadā plānojam dažās telpās atvērt radošo darbnīcu, rīkot tajās izglītojošus pasākumus. Vēl apsveram domu te iekārtot sociālos dzīvokļus. Neretā jau ir viens sociālās aprūpes centrs, bet tajā veidojas garas rindas. Tādēļ prātojam par sociālo dzīvokļu ierīkošanu arī Sproģos – Zalves pagastā, bet tam ir nepieciešami papildu līdzekļi. Lai saglabātu šo ēku, neaizlaistu to postā, skolā saimniekos apsargs un kurinātājs. Sproģu pamatskolai pirms diviem gadiem svinējām 70 gadu jubileja.” Slēgšana esot plānota jau pasen, gan skolotāji, gan vecāki un bērni par to bija brīdināti laikus. Šajā mācību gadā iestādi apmeklēja 27 skolēni, tādēļ arī tika izlemts par likvidāciju. Bērniem piedāvāts turpināt mācības Mazzalves pamatskolā Ērberģē vai Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā Neretā. Tiks nodrošināts arī sabiedriskais transports, kas atvieglos skolēnu nokļūšanu uz un no skolas. Mācību iestādes personāla likteņi ir atšķirīgi. “Sproģu pamatskolas pedagogiem bija zemas algas likmes, jo skolēnu bija tik maz. Daudzi pedagogi paralēli veidoja savu uzņēmējdarbību, strādāja citos darbos. Zinu, ka daži no viņiem ir pārgājuši strādāt uz citām skolām, citi turpinās darbu ar bērniem pirmsskolas izglītības iestādē “Ziediņš”. Lielākoties visi ir atraduši iespēju nopelnīt, kāds procents ir aizgājuši arī pensijā,” skaidro Ž. Miezīte.
Sproģu pamatskolas direktora pienākumu izpildītāja Ludmila Roze: “Šis lēmums – slēgt skolu – ir saprotams. Pamatdarbā pie mums strādāja pieci skolotāji, pārējie brauca mācīt no citām skolām. Daļa no viņiem ir atraduši darbu. Piemēram, tika piedāvāts strādāt ar bezdarbniekiem, vadīt viņiem kursus. Lai gan šai ēkai nav atrasts izmantojums, bojā to neaizlaidīs, jo uz vietas strādās viens tehniskais darbinieks, kas rūpēsies par to. Jāsakopj apkārtne, ziemā skola ir jākurina, jātīra sniegs. Vasarā teritorijā ap to jānopļauj zāle. Tieši šajā ēkā skola saimniekoja no 1962. gada. Mūsu pavāre devās pensijā, viena no apkopējām ir atradusi darbu citur. Teikšu tā – kas grib, tas darbu atrod. No pedagogu viedokļa viss ir kārtībā, vairāk jūtama neapmierinātība no vecāku puses. Tagad bērniem rītos būs jāceļas stundu agrāk. Tuvākās skolas ir Neretā un Ērberģē, pēc stundām bērni nevarēs atskriet mājās, būs vien jāgaida autobuss. Tomēr gan Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā, gan Mazzalves pamatskolā tiks nodrošinātas pagarinātās stundas. Pati bez darba nepalieku, strādāju vēl divās skolās, tādēļ viss būs kārtībā.”
