Publicitātes (Aivara Krastiņa) foto

Latviešu simfoniskās mūzikas svētki 0

Sestdien, 20. janvārī, Lielajā ģildē jau divpadsmito gadu skanēs “Latvijas koncertu” organizētais latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Pēc Arnolda Klotiņa ierosmes izveidotā tradīcija, kam aizsākums meklējams 2005. gadā, kad tika atzīmēti latviešu simfoniskās mūzikas 125 gadi, aizvien intriģē ar to, kādā mākslinieciskā līmenī uzstāsies simfonisko orķestru mākslinieki un diriģenti, kā arī, protams, būtiska tās sastāvdaļa ir latviešu komponistu jaundarbu pirmatskaņojumi.

Uz Lielās ģildes skatuves spēlēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Liepājas Simfoniskais orķestris un, iezīmējot notikuma starptautisko dimensiju, arī Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris. Kā aizvien, lielkoncerta programmā būtiska vieta atvēlēta latviešu klasiķu devumam – skanēs Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa, Jāņa Ivanova simfoniskās partitūras, kā arī šā gada jubilāra Jura Karlsona (1948) skaņdarbs “Gliese 581”. Īpašais notikums – spilgtā un atzītā jaunās paaudzes komponista Jēkaba Jančevska (attēlā) jaundarba “Turbidus” pirm­atskaņojums, ko uz Rīgu atvedīs Liepājas Simfoniskais orķestris. Muzikoloģe Lauma Malnace teikusi, ka Jēkaba Jančevska mūzika ir kā skaists noslēpums – tajā ir emocionāli uzrunājošs vēstījums bez intelektuāliem filtriem, apklāts ar patiesa dvēseliskuma plīvuru. Savukārt pats komponists atzinis, ka viņam mūzikā šķiet svarīgi gan atklāti runāt par laikmeta aktualitātēm, gan nekautrēties no iekšējiem pārdzīvojumiem. Viss šis aktuāls­ arī jaundarbā “Turbidus”. “Tas pilnībā atspoguļo manu kā latvieša skatījumu uz identitātes un piederības eksistenciālajiem jautājumiem, kurus sev pats uzdodu teju vai katrā otrajā skaņdarbā. Tas ir mans jautājums Latvijas simtgades kontekstā: “Vai būs nākamie simts?” Tieši tik vienkāršais un elementārais jautājums man nupat šķiet pietuvojies bīstamības slieksnim,” viņš atklājis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lielkoncertu atklās Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris ar lappusēm no pirmās latviešu nacionālās operas – Ievadu no Alfrēda Kalniņa “Baņutas”. No jauna izgaismosies Jāņa Mediņa simfoniskais tēlojums “Imanta”, savukārt saspēlē ar “Lielās mūzikas balvas 2016” nominantu kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” – Briseles filharmonijas orķestra čellu grupas koncertmeistaru Kristapu Bergu – skanēs slavenais “Adagio” no izcilākā latviešu simfoniķa Jāņa Ivanova Čellkoncerta. Arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra uzmanības lokā šoreiz latviešu mūzikas klasiskās vērtības – diriģenta Gunta Kuzmas lasījumā skanēs 1974. gadā tapusī Ādolfa Skultes Piektā simfonija, kas divus desmitus gadu Latvijā nav dzirdēta.

Savukārt Liepājas Simfoniskais orķestris atkal Atvara Lakstīgalas vadībā otro elpu piešķirs Jura Karlsona (1948) virtuozajam Devītajam Liepājas koncertam (“Gliese 581” – nosaukums atvasināts no jaunatklātās planētas nosaukuma), kas pirmatskaņojumu piedzīvoja pirms pusotra gada “Lielajā dzintarā”. Lielkoncertu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.