Latvijā aktuāls ir arī jautājums par cilvēka attiecībām ar mežu. Sēņot un ogot ļaudis parasti dodas uz vietām, kur viņi jau ilgi ir gājuši, tāpēc ar tām veidojas ļoti personiskas attiecības. Neņemot vērā, ka liela daļa mežu ir privatizēta, latvieši uz tiem joprojām lūkojas kā uz kopīgu nacionālo vērtību un uztver ļoti personīgi, ja tos brutāli izcērt. Jo latvietim mežs ir ne tikai vienkārši mežs, bet vieta, ko viņš pazīst, kur ir zināmas takas, līdz ar to attiecības ar mežu ir ārkārtīgi dziļas, – pastāstīja Aivita Putniņa.

* pirms došanās mežā informējiet tuviniekus par to, kurā vietā plānojat sēņot vai ogot, kā arī laiku, kad iecerēts atgriezties;

* ģērbjoties padomājiet ne tikai par to, kā pasargāt sevi no ērcēm un čūskām, bet arī par to, lai glābējiem būtu vieglāk jūs ieraudzīt, tāpēc apģērbam un galvassegai izvēlieties košas krāsas;

* ja iespējams, nedodieties mežā viens;

* neaizmirstiet līdzi paņemt personu apliecinošu dokumentu vai vismaz lapiņu ar uzrakstītu vārdu, dzīvesvietas adresi un kāda tuvinieka telefona numuru. Neaizmirstiet paņemt līdzi pilnībā uzlādētu mobilo telefonu;

* paņemiet līdzi pirmās palīdzības piederumus. Ja ikdienā jālieto kāds medikaments, tad pārliecinieties, ka tas ir pie jums;

* noderēs arī ūdens pudele un šokolāde, jo apmaldīšanās gadījumā tā palīdzēs atgūt enerģiju;

* paņemiet līdzi kabatas lukturīti, jo tumsā tas ne tikai novērsīs paniku, bet arī sekmēs, lai glābēji jūs ātrāk atrastu. Noderēs arī svilpīte un kompass, ar kuriem vajadzības gadījumā varēsiet norādīt savu atrašanās vietu un, sekojot norādēm, izkļūt no meža;

* ierodoties mežā, palūkojieties visapkārt – dzelzceļš, ceļi, zīmīgi koki vai dabas objekti var būt labi orientieri apmaldīšanās gadījumā. Pievēršot uzmanību apkārtnei un objektiem, palīdzēsiet glābējiem saprast to, kā esat pārvietojies pa mežu un kur atrodaties;

* nepalieciet mežā līdz tumsai, jo tad atrast izeju no sveša meža būs praktiski neiespējami;

* ja saprotat, ka esat apmaldījies un paša spēkiem nespēsiet izkļūt no meža, nekrītiet panikā. Panika kļūs par jūsu ļaunāko ienaidnieku, jo stresa situācijā nespēsiet objektīvi novērtēt situāciju. Apsēdieties, atpūtieties, centieties noorientēties apvidū un tikai tad nospraudiet ceļu mājup. Nemēģiniet sākt haotiski staigāt pa mežu un meklēt atpakaļceļu, jo tādējādi varat ieiet mežā vēl dziļāk;

* centieties saklausīt, kas jums apkārt atrodas. Ja tuvumā ir šoseja, ceļš vai dzīvojamā māja, nekautrējieties doties turp un pajautāt pareizo virzienu;

* ja saprotat, ka pašu spēkiem nespēsiet izkļūt no meža, nekavējoties zvaniet glābējiem pa tālruni 112 un nosauciet pēc iespējas konkrētākus orientierus – kurā vietā iegājāt mežā, cik ilgi tur uzturaties, kādus dabas vai cilvēka veidotus objektus esat šķērsojis vai kam pagājis garām. Atcerieties, ka jebkurš sīkums var palīdzēt glābējiem jūs atrast pēc iespējas ātrāk.

(Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sagatavotā informācija)

Latvijā aktuāls ir arī jautājums par cilvēka attiecībām ar mežu. Sēņot un ogot ļaudis parasti dodas uz vietām, kur viņi jau ilgi ir gājuši, tāpēc ar tām veidojas ļoti personiskas attiecības. Neņemot vērā, ka liela daļa mežu ir privatizēta, latvieši uz tiem joprojām lūkojas kā uz kopīgu nacionālo vērtību un uztver ļoti personīgi, ja tos brutāli izcērt. Jo latvietim mežs ir ne tikai vienkārši mežs, bet vieta, ko viņš pazīst, kur ir zināmas takas, līdz ar to attiecības ar mežu ir ārkārtīgi dziļas, – pastāstīja Aivita Putniņa.