Latvijā aktuāls ir arī jautājums par cilvēka attiecībām ar mežu. Sēņot un ogot ļaudis parasti dodas uz vietām, kur viņi jau ilgi ir gājuši, tāpēc ar tām veidojas ļoti personiskas attiecības. Neņemot vērā, ka liela daļa mežu ir privatizēta, latvieši uz tiem joprojām lūkojas kā uz kopīgu nacionālo vērtību un uztver ļoti personīgi, ja tos brutāli izcērt. Jo latvietim mežs ir ne tikai vienkārši mežs, bet vieta, ko viņš pazīst, kur ir zināmas takas, līdz ar to attiecības ar mežu ir ārkārtīgi dziļas, – pastāstīja Aivita Putniņa. 0
Rīgas reģionā maldās visvairāk
Tiesa, došanās mežā pēc sēnēm un ogām ir saistīta arī ar risku apmaldīties. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Gribuste stāsta: – Salīdzinot ar visa gada rādītājiem, vasaras mēnešos mežā apmaldījušos cilvēku skaits ir vislielākais, jo sēņotāji un ogotāji aizmirst par drošību. VUGD apkopotā statistika liecina, ka pēdējos gados visvairāk apmaldīšanās gadījumu bija Rīgā un tās reģionā, kas iekļauj Jūrmalu, Saulkrastus, Ogri un Siguldu. 2013. gadā Rīgas reģionā saņemti 23 izsaukumi par apmaldīšanos mežā, 2014. gadā – 26, 2015. gadā līdz 22. jūlijam – 9.
Cik Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam izmaksā katra glābšanas operācija, izrādās, netiek aprēķināts, jo, kā norāda VUGD pārstāve, glābt nelaimē nonākušos ir dienesta pamatuzdevums. Diemžēl ne no vienas aptaujātās institūcijas neizdevās iegūt datus par tiem ļaudīm, kuriem sēņošana un ogošana beigusies ne tikai ar apmaldīšanos, bet ar nāvi. Lai ar jums tā nekad nenotiktu, lūdzu, pirms ejat mežā, izlasiet un iegaumējiet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegtos ieteikumus (skatīt iepriekš!)!
