Latvijā
Izglītība

Latvijā esošās starptautiskās skolas izies no “pelēkās zonas”0


Latvijas Starptautiskā skola lems, vai mēģinās kļūt par Eiropas skolu pēc tam, kad būs zināmi valdības izsludinātā konkursa nosacījumi.
Latvijas Starptautiskā skola lems, vai mēģinās kļūt par Eiropas skolu pēc tam, kad būs zināmi valdības izsludinātā konkursa nosacījumi.
Foto: Karīna Miezāja

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Vairākus gadu desmitus darbojušās bez īpaša regulējuma, šovasar Latvijā esošās starptautiskās skolas tikušas pie sava likuma, turklāt šovasar valdība plāno izsludināt konkursu šīm skolām par tiesībām kļūt par Eiropas skolu, tātad skolot Eiropas Savienības (ES) institūciju darbinieku bērnus.

Latvijā patlaban darbojas sešas starptautiskās skolas, taču jaunais likums attiecas tikai uz piecām no tām: Latvijas Starptautiskā skola atrodas īpašā statusā, jo tās darbību nodrošina arī Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu savstarpējais līgums, bet jaunais likums neattieksies uz tām skolām, kas darbojas uz starpvalstu līguma pamata.

Skolas diplomātu un turīgu ļaužu bērniem

Pārsvarā starptautiskajās skolās mācās dažādu starptautisko organizāciju un uzņēmumu, kā arī diplomātisko pārstāvniecību darbinieku bērni.

Zināms gan, ka pēdējos gados liela interese par iespēju iekārtot bērnus šajās skolās, kur mācības pārsvarā ir ne jau latviski, bet kādā no “lielajām” Eiropas Savienības valodām, ir arī Krievijas pilsoņiem, kuri Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļaujām.

Likumā cita starpā minēts, ka starptautiskās skolas pieejamas ikvienam.

Te gan jāņem vērā, ka tajās parasti ir daudz augstāka mācību maksa nekā citās privātskolās, turklāt pat tos, kas gatavi maksāt, vietas trūkuma dēļ ne vienmēr uzņem.

Saskaņā ar jauno likumu starptautiskās skolas varēs dibināt gan fiziskās, gan juridiskās personas, taču atļauju skolas dibināšanai dos Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD).

Lai skola būtu starptautiska, tai jāīsteno Eiropas Savienības vai NATO dalībvalsts atzīta starptautiskā izglītības programma vai arī Eiropas skolas vai starptautiskā bakalaurāta programma.

Mācību gada ilgums un skolēnu slodze starptautiskā skolā var atšķirties no “parastajām” Latvijas skolām.

Tomēr IKVD varēs iesniegt sūdzības arī par starptautisko skolu darbu, un, ja būs konstatēti likuma pārkāpumi, dienests varēs lemt par skolas darbības apturēšanu.

Likumā teikts, ka starptautiskai skolai jābūt telpām, ko tā var lietot vismaz piecus gadus, atbilstošām iekārtām un inventāram, skolēniem jābūt drošībā, skolā jābūt profilaktiskajai veselības aprūpei un nepieciešamības gadījumā jāsniedz pirmā palīdzība, ēdināšana jānodrošina atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.

Ja skolas dibinātājs to reorganizē, par to jāpaziņo trīs mēnešus iepriekš, ja likvidē – sešus mēnešus iepriekš.

Mācībvalodas reforma steidzināja

Viens no iemesliem, kāpēc tieši tagad starptautiskajām skolām bija nepieciešams īpašs likums, kurš Saeimā pat tika pieņemts steidzamības kārtā, ir mācību valodas reforma mazākumtautību skolās.

Proti, Rīgas Vācu skola un starptautiskā vidusskola “Ekziperī” īsteno izglītības pro­grammas mazākumtautību valodā, kas nozīmē, ka, pieaugot latviešu valodas apjomam tā sauktajās krievu skolās, latviešu valodas stundu skaits pieaugtu arī šajās skolās, kamēr vidusskolās jau būtu jāmācās tikai latviski.

Taču starptautiskajās skolās bieži mācās bērni, kuri Latvijā ir vecāku darba dēļ uz neilgu laiku, viņiem nav vajadzības apgūt latviešu valodu tik augstā līmenī.

Lemjot par izmaiņām Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā par mācību valodu, bijis plānots noteikt izņēmumus attiecībā uz starptautiskajām skolām, taču secināts, ka pareizāk veltīt šīm skolām atsevišķu likumu.

Pārējās starptautiskās skolas – Rīgas Starptautiskā skola, Britu vidusskola Latvijā (“King’s College”) un Žila Verna Franču skola – gan īsteno Latvijā licencētas izglītības pro­grammas citā valodā. Tomēr arī tām īpaša regulējuma izstrāde varētu atvieglot dzīvi.

Izies no pelēkās zonas

To, ka starptautiskās skolas līdz šim bijušas tādā kā pelēkajā zonā, jo pietrūcis juridiskā ietvara, kurā tām strādāt, sarunā ar “Latvijas Avīzi” atzīst arī Rīgas Vācu skolas direktors Martins Farenfīlds.

Viņš uzskata, ka Rīga ir vieta, kur ir labs potenciāls starptautisko skolu attīstībai, jo te atrodas vai gribētu atrasties salīdzinoši daudz starptautisku uzņēmumu un organizāciju: jo skaidrāks būs likumiskais ietvars, kurās skolas darbojas, jo labāk tās varēs attīstīties.

Savukārt starptautisko skolu pieejamība ir būtiska tiem ārvalstniekiem, kas te ierodas strādāt. Līdz ar to jaunā likuma pieņemšana var būt būtiska arī Latvijas tautsaimniecības attīstībai.

M. Farenfīlds teic: tā kā Rīgas Vācu skolā pagaidām ir tikai pamatskolas klases, skola varējusi pielāgoties spēkā esošajiem nosacījumiem, īstenot mazākumtautību izglītības programmas un mācīt pārsvarā vācu valodā, taču, skolai attīstoties un atverot augstākas klases, būtu radies konflikts ar likumu, ja vien nebūtu pieņemts jaunais regulējums.

Tomēr, tā kā arī tiem, kas tikai uz laiku ieradušies Latvijā, nepieciešamas zināšanas par mūsu valsti, likums arī paredz, ka starptautiskajās skolās jāīsteno Latvijas mācība, kurā iekļauta gan latviešu valoda, gan Latvijas vēsture un kultūra.

Turklāt šīs programmas apguvi Latvijas valsts finansēs.

Jāpiebilst gan, ka arī līdz šim, tā kā starptautiskās skolas akreditētas Latvijā, valsts tām piešķīra finansējumu gan skolotāju algām, gan mācību līdzekļu iegādei.

Kā stāsta viena no likuma iesniedzējām Saeimā, Jauno konservatīvo frakcijas deputāte Anita Muižniece, starptautiskās skolas bijušas gatavas atteikties no šī finansējuma par labu īpašajam likumam. Tādējādi valsts budžetā pat radīšoties neliels ietaupījums.

Jāpiebilst, ka starptautisko skolu skolotāji var neatbilst Latvijā izvirzītajām prasībām pedagogiem, var, piemēram, neprast latviešu valodu, taču skolotājam, kurš māca Latvijas mācību, šīm prasībām ir jāatbilst.

Pilnībā starptautisko skolu darbību likums tomēr neregulē.

Vēl nepieciešams, lai valdība izstrādā gan sīkākas prasības starptautisko skolu dibināšanai, darbības uzsākšanai un izbeigšanai, noteiks prasības starptautiskās izglītības programmas saturam, kā arī vadlīnijas paraugus mācību priekšmetam “Latvijas mācība”.

Detalizētu mācību priekšmeta pro­grammu gan varēs izstrādāt arī pati starptautiskā skola, bet apstiprinās Izglītības kvalitātes valsts dienests. Tāpat tieši valdība noteiks kritērijus un kārtību, kādā aprēķina un finansē no valsts budžeta Latvijas mācības izmaksas.

Slepenība ap Eiropas skolu

Starptautiskajām skolām šovasar pievērsta lielāka uzmanība arī tāpēc, ka Latvijā plānots izveidot Eiropas skolu: arī tā ir starptautiska izglītības ie­stāde un primāri paredzēta bērniem, kuru vecāki strādā ES institūcijās.

Latvijā gan darbojas tikai viena šāda institūcija: Eiropas elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde. Kaut šajā iestādē ir tikai daži desmiti darbinieku, var noprast, ka Eiropas skolas iespējamā dibināšana saistīta ar šo iestādi.

Valdība 14. jūlijā skatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumu “Par Eiropas skolas izglītības programmas īstenošanu”.

Taču ziņojums tiks skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā un joprojām nav publiski pieejams.

IZM pārstāve Egita Diure “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka slepenība saistīta ar to, ka līgums ar Eiropas elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi arī ir slepens.

Iepriekš publiskajā telpā izskanējusī informācija gan lika domāt, ka slepenība saistīta ar IZM vēlmi uzticēt tiesības īstenot Eiropas skolu izglītības pro­grammu kādai konkrētai jau strādājošai privātskolai, un konkrēti – Žila Verna franču skolai, dažu gadu laikā ieguldot tajā vairāk nekā miljonu eiro.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska Latvijas Televīzijai bija teikusi, ka Žila Verna skola izvirzījusies priekšplānā mācību maksas apmēra, skolēnu skaita, skolotāju pieredzes dēļ, nevis tāpēc, ka šajā skolā mācās viņas partijas biedra bērni.

Tomēr pēc valdības sēdes tika atklāts, ka ziņojums paredz izsludināt konkursu par tiesībām īstenot Eiropas skolas izglītības programmu, aicinot tajā piedalīties visas Latvijā strādājošās starptautiskās skolas.

Valdība šo IZM nodomu atbalstījusi. Kādi būs konkursa nosacījumi un vai starptautiskās skolas šajā konkursā būs gatavas piedalīties, pagaidām nav zināms.

Žila Verna Franču skolas pārstāvji uz “Latvijas Avīzes” jautājumu par gatavību piedalīties konkursā neatbildēja.

Jāpiebilst, ka arī agrāk, gatavojot rakstus par starptautiskajām skolām vai privātskolām, novērots, ka tieši šīs skolas pārstāvji visbiežāk izvairās atbildēt uz jautājumiem.

Savukārt Latvijas Starptautiskās skolas pārstāve Zigita Paurniete teica, ka, pirms lemt par dalību konkursā, jāredz tā nolikums.

“Ņemot vērā, ka Latvijas Starptautiskā skola ir pieredzes bagātākā un lielākā no starptautiskajām skolām, kas jau 27 gadus nodrošina mācību procesu atbilstoši Eiropā izstrādātai Starptautiskā Bakalaurāta programmai, salīdzinājumā ar citām starptautiskajām skolām tai būtu vieglāk pielāgot esošās programmas Eiropas skolas programmas prasībām,” viņa piebilda.

Jāatgādina, ka pērnpavasar Latvijā bija cerības, ka Rīgā varētu tikt izvietota arī Eiropas Darba ie­stādes mītne, tāpēc sāka domāt par iespēju izveidot Rīgā Eiropas skolu.

Tika pausts: ja šāda skola būs, Latvijā varētu darboties vairāk ES iestāžu. IZM izsludināja iepirkumu izpētei par iespējām Latvijā izveidot šādu skolu, izpēte gan nav notikusi, jo izpētes veicēji tā arī neatradās.

Saistītie raksti

Eiropas skolās skolēni mācās angļu, franču vai vācu valodas plūsmās, turklāt skolā jānodrošina vismaz divas valodas plūsmas un iespēja skolēniem apgūt arī dzimto valodu.

Skolu finansē no ES dalībvalstu iemaksām, taču to jālīdzfinansē arī valstij, kurā skola atrodas.

Latvijai šīs programmas īstenošana varētu izmaksāt dārgāk nekā citviet, jo Eiropas ierēdņu Latvijā vismaz pagaidām ir vien daži desmiti, tas nozīmē, ka klasē varētu būt vien daži bērni.

Eiropas skolās citās valstīs mācās vairāki simti Latvijas bērnu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LK
Linda Kusiņa-Šulce
Kultūra
“Varu tikai šausmināties par to, kā cilvēki raksta internetā.” Kas visvairāk kaitina filoloģi Ligitu Paegli?
Intervija 1 stunda
IK
Ilze Kalve
Pasaulē
“Ir jābūt gataviem arī mazāk labvēlīgai situācijas attīstībai.” Vēstniece nosauc visbūtiskāko šībrīža aicinājumu Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo Lielbritānijā
6 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Kāpēc Kurzeme nesākas Bolderājā. Kur beidzas vēsturiskā Vidzeme un sākas Latgale? Intervija ar Jāni Turlaju
Intervija 5 stundas
AO
Andris Ozoliņš
Ekonomika
Energoefektivitātes milzis Piņķos: kā Saules ielas 2 iedzīvotāji panāca, ka par siltumenerģiju būs jāmaksā trīs reizes mazāk
28 minūtes
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Viens gan ir jāsaprot – vīrusi neatnāk, lai mūs tikai pabaidītu, tie atnāk uz palikšanu
4 stundas