Laukos
Politika

Latvijas mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem tuvākajos gados cerības uz lielāku atbalstu no ES fondu naudas0

Foto: Ivars Soikāns/LETA

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas plānošanas periodā īpaši plānots atbalstīt mazos un vidējos Latvijas lauksaimniekus, liecina zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) ieraksts mikroblogošanas vietnē “Twitter”.

Gerhards ceturtdien, 30.jūlijā Riebiņu kultūras centrā iepazīstināja Latgales zemniekus ar ES Kopējās lauksaimniecības politikas priekšlikumiem nākamajam plānošanas periodam.

“Mēs strādājam pie ES Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna, lai izveidotu tādu piedāvājumu, kas īpaši atbalstītu mazos un vidējos lauksaimniekus, palīdzot tiem attīstīties,” tikšanās kontekstā Gerhards paudis “Twitter”. Viņa ieskatā, svarīgi nodrošināt apdzīvotus reģionus, lielākus un mazākus novadus, kuros līdzās pastāv gan lieli, gan mazi lauksaimnieki.

Latvijas Zemnieku federācijā, kas kopā ar Preiļu Lauksaimnieku apvienību pulcēja reģiona zemniekus, aģentūru LETA informēja, ka pasākumu apmeklējuši vairāk nekā 70 lauksaimnieku no vairākiem Latgales novadiem. Tas liecina par nepieciešamību un interesi tikties klātienē.

Latgales reģiona lauksaimniekus tikšanās laikā ar zemkopības ministru interesēja, kāds būs nākamais ES Kopējās lauksaimniecības politikas plānošanas periods, kādas būs iespējas tajā. Tāpat zemnieki interesējās par ES un valsts atbalstu, plānotajām izmaiņām vides un klimata politikā un to, kā jaunie pasākumi vides un klimata mērķu izpildei ietekmēs lauksaimnieku darbu.

Latvijas Zemnieku federācijā paskaidroja – tā kā Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji šodien prezentēja tikai pirmo uzmetumu ES Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajam plānam 2021.-2027.gadam, zemkopības ministrs tikšanās laikā apņēmās uzklausīt un ņemt vērā zemnieku ierosinājumus un priekšlikumus.

“Organizējot šo tikšanos, galvenā ideja bija turpināt dialogu zemnieku un ZM starpā, kā arī lai lauksaimnieki varētu klātienē uzdot jautājumus ministram un saņemt atbildi,” pauda Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētāja Agita Hauka.

LETA jau rakstīja, ka līdz ar ES daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami 10,5 miljardi eiro, kas ir 39% pieaugums salīdzinājumā ar esošo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020.gadam.

Turklāt papildus, ja nepieciešams, būs iespēja aizņemties uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem apmēram 2,5 miljardus eiro.

Saistītie raksti

Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu apmērs pieaudzis par 40% – ja tagad lauksaimnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā – 215 eiro par hektāru.

Kopumā Latvija joprojām no ES kopējā budžeta saņems vairāk nekā iemaksā – par katru iemaksāto eiro vidēji 3,6 eiro.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Tā šķietami nekaitīgs vienas nakts lietus var atstāt iespaidu uz veselu gadu,” zemnieks Elvis par graudkopību un “knifiem” ražas novākšanā
2 dienas
LA
LA.LV
Laukos
Latvijā attīsta unikālu kaņepju šķirni, pētnieki un zemnieki cer uz nozares attīstību pie mums 2
4 dienas
LE
LETA
Laukos
Mežacūku līķos ilgstoši saglabājas Āfrikas cūku mēra vīruss, kas var inficēt
4 dienas

Lasītākie

LA
LA.LV
Ekonomika
Kas ir šie 24 000 cilvēku Latvijā, kuri “izkrituši cauri visiem sociālās palīdzības spilveniem” un izdzīvo ar 64 eiro mēnesī 4
1 stunda
LA
LA.LV
Veselam
Vecmāte Agnese ievieš skaidrību par mājdzemdībās mirušajām sievietēm; soctīklotāji apšauba datus
3 stundas
LL
LETA, LA.lv
Pasaulē
135 bojāgājušie, 500 ievainoti! Beirūtas ostas amatpersonām pieprasa mājas arestu
43 sekundes
LE
LETA
Veselam
Murjāņu sporta ģimnāzijā audzēkņiem apstiprināta inficēšanās ar Covid-19
3 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Vai jaunā vara demontēs Uzvaras pieminekli?
54 minūtes