Līdz 16. septembrim Sv. Pētera baznīcā skatāma ikgadējā tēlniecības izstāde. Izstādē pārstāvēti 35 autori, sākot ar tēlniecības vecmeistariem un beidzot ar mazāk pazīstamiem sava darba darītājiem, kuri tikko sākuši grūto, bet interesanto tēlnieka ceļu. Darbu, kas izpildīti dažādās tehnikās: metālā, kokā, granītā, marmorā pat ģipsī, tematika plaša.

Lasītākie

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27

TV24

“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā 189

Lasīt citas ziņas

Tie veltīti gan vēsturei, reliģijai un dabai, gan dzīvniekiem. Nav aizmirsts arī portrets. Ievērību pelna Latvijas vēsturei veltītais Viktora Suškevica darbs “Bīskaps Meinards”, kas atrodas izstādes priekšplānā. Tēlniecības vecmeistari Oļegs Skarainis izstādījis ģipsī veidotu “Kristus” tēlu savā skatījumā un izpratnē. Lai izprastu Laimoņa Blumberga darbu “Sirds, ak nomierinies”, nepieciešama iztēle, filozofiskā domāšana un tikai tad skatītājs izpratīs to, ko domājis autors, dodot minēto nosaukumu darbam. Vairāki tēlnieki paliekošā materiālā veidojuši eņģeļus. Šie darbi izceļas ar iejūtīgu attieksmi pret minēto tēmu.

Arī šoreiz izstādē skatāmi koktēlniecības darbi. Īpatnēji darbi ir “Himalaji” un “Andi”, kas ir dabas veidoti tīrradņi. Kur tēlnieks savu roku ir pielicis, atskaldot tos no klintīm, pārējais ir skatītāju izdoma. Izstādē ir savdabīgs darbs no patinētā ģipša – “Armija”, kas sastāv no daudzām nelielām vienādām cilvēku figūriņām, un tās savstarpēji atšķiras tikai ar acīm, kurās ievietoti dažādi mazi kristāliski, spīdīgi akmentiņi.

Krimināls

VIDEO. Pateicoties iedzīvotājam, policija aptur kravas automašīnas vadītāju 3,16 promiļu reibumā

Mūžībā devies bijušais Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis

Viedoklis

Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba”

Kā jebkurā tēlniecības izstādē, neiztrūkstoši dalībnieki ir medaļu mākslinieki. Jānis Strupulis sev raksturīgā manierē veidojis vairākas medaļas, veltītas Rīgai XII gs. un vēlākam laika posmam. No tālās Francijas medaļu, veltītu mācītājam un audzinātājam Žilbēram, atsūtījusi Valentīna Zeile. Otrs viesmākslinieks ir Uga Drava no Kanādas, kurš arī izstādi kuplinājis ar savu darbu. Daudzsološi medaļnieki ir Juris Kaksis un Klāvs Veinbahs, kas savus darbus veltījuši kultūras darbiniekiem. Interesants mazās tēlniecības formas darbs ir Zigurdam Galūnam – “Saruna”. Viņš to paveicis interesantā risinājumā.

Izstādes kopējo ainavu bagātina rokrakstu dažādība, individualitāšu daudzveidība.