Latviešu leģionāru reabilitēšana. 1950. gada 1. septembrī 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 70 gadiem ASV Pārvietoto personu komisija konstatēja: “Baltijas ieroču SS vienības (Baltijas leģioni) to mērķa, ideoloģijas, darbības un sastāva kvalifikācijas ziņā ir uzskatāmas par savrupām un no vācu SS atšķirīgām vienībām, kādēļ komisija tās neuzskata par ASV valdībai naidīgu kustību.”
Jau Nirnbergas Starptautiskais kara tribunāls, 1946. gada rudenī pasludinot SS par noziedzīgu organizāciju un tās dalībniekus par vainīgiem noziegumos pret cilvēci, atzina, ka par noziedzniekiem nav atzīstamas tās personas, kuras valsts (nacistiskā Vācija) piespiedusi iestāties SS organizācijā, ja vien šīs personas nav pastrādājušās kara noziegumus.
40. gadu beigās rietumvalstīm principā bija skaidras latviešu Ieroču SS (Waffen SS) divīzijas formēšanas īpatnības un leģionāru faktiskā nepiederība šai organizācijai.
Jau saskaņā ar nacistu ideoloģiju savas izcelsmes dēļ neviens latviešu leģionārs nevarēja būt Vācijas Nacionālsociālistiskajā strādnieku partijā, neviens nevarēja būt elitārās SS biedrs.
Jautājums par leģionāriem tomēr aktualizējās, kad 40. gadu beigās sākās aizceļošana no “dīpīšu” nometnēm Vācijā uz citām zemēm – ASV, Kanādu, Austrāliju. To imigrācijas iestādes sākotnēji cēla iebildes pret agrāk vācu pusē karojušo baltiešu ierašanos.
Bija gadījumi, kad ASV varasiestādes apturēja jau uzsākto iebraukšanas atļauju izsniegšanu, jo atklājās, ka persona dienējusi SS vai vācu armijas vienībās.
Formulēt savu attieksmi ASV Pārvietoto personu komisijai bija lūgusi latviešu bēgļu Vācijā jumtorganizācija – Latviešu Centrālā komiteja. Komisijas lēmums krietni atviegloja ieceļošanas procedūru izvēlētajā mītneszemē.
