Live TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. Putins uzrunā Lužņiku stadionā cildina iebrukumu Ukrainā, pavēstot, ka “tieši šobrīd notiek kauja mūsu vēsturiskajās robežās” 0
Krieviem lieli dzīvā spēka zaudējumi
Ukraiņi dienas laikā trāpījuši divās vietās, kur koncentrējies ienaidnieka karaspēks.
Ukrainas aviācija veikusi 10 triecienus Krievijas iebrucēju pozīcijām, liecina Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba operatīvā informācija plkst.18.
Džo Baidens devies atpakaļ uz ASV
President Biden tripped on the stairs while boarding Air Force One for the journey back to the U.S. from Poland.
Luckily, he quickly got back up on his feet. pic.twitter.com/hg4HbauCzP
— Visegrád 24 (@visegrad24) February 22, 2023
Ukraina identificējusi 91 Krievijas karavīru, kas iesaistīts Bučas kara noziegumos
Ukrainas Ģenerālprokurora birojs identificējis 91 Krievijas karavīru, kas atbildīgi par kara noziegumiem Bučā.
“Okupācijas laikā Krievijas armija pastrādāja vairāk nekā 9000 kara noziegumu Kijivas apgabala Bučas rajonā un tika nogalināti vairāk nekā 1700 civiliedzīvotāju, tai skaitā aptuveni 700 Bučā,” trešdien tviterī paziņoja Ukrainas Ģenerālprokurora birojs.
“Līdz šim identificēta 91 Krievijas militārpersona, kas iesaistīti šajos noziegumos. Tiek strādāts pie visu iesaistīto saukšanas pie atbildības,” paziņoja birojs.
Ukrainas armija Bučā uzreiz pēc tās atbrīvošanas aprīlī atklāja vismaz 20 civiliedzīvotāju līķus, no kuriem vairākiem bija aiz muguras sasietas rokas.
Nedaudz vēlāk pilsētā tika atklāti masu kapi ar spīdzinātu vīriešu, sieviešu un bērnu līķiem.
“Spīdzināšana, slepkavība, seksuāla vardarbība. Tā ir “krievu pasaules” un Krievijas Federācijas režīma patiesā seja, kas balstīta uz pilnīgu necieņu pret cilvēktiesību principiem,” norādīja Ukrainas ģenerālprokurors Andrijs Kostins.
“Mēs paļaujamies uz jūsu atbalstu starptautiska tribunāla izveidē, lai sauktu pie atbildības Krievijas vadību. Taisnīgums kara upuriem ir taisnīgums pasaulei,” ASV Pārstāvju palātas delegācijai sacīja Kostins.
Putin's snipers guarding the Tsar in "Luzhniki". pic.twitter.com/EOMLuS9W39
— NEXTA (@nexta_tv) February 22, 2023
Spānija nosūtīs Ukrainai sešus tankus “Leopard 2”
Spānija nosūtīs Ukrainai sešus Vācijā ražotos tankus “Leopard 2”, trešdien paziņojusi aizsardzības ministre Margarita Roblesa.
Šiem tankiem pašlaik tiek veikts remonts, parlamentā paziņoja ministre, norādot, ka Madride varētu piegādāt Ukrainai vēl tankus, ja tas būs nepieciešams un sabiedrotie to lūgs.
Viņa uzsvēra, ka Spānija savu rīcību saskaņo ar sabiedrotajiem.
Ministre neatklāja, kad tieši tanki varētu tikt piegādāti Ukrainai.
Roblesa janvārī paziņoja, ka Spānija ir gatava nosūtīt Ukrainai dažus no tās Vācijā ražotajiem tankiem “Leopard”, bet nenosauca precīzu skaitu.
Spānija par sešu tanku nosūtīšanu Ukrainai paziņoja pēc tam, kad Vācijas kanclers Olafs Šolcs piektdien izteicās, ka sabiedrotajiem ar pieejamiem tankiem vajadzētu tagad nosūtīt tos Ukrainai.
Vācija janvārī paziņoja, ka nosūtīs uz Ukrainu 14 tankus “Leopard 2A6” un cer kopā ar sabiedrotajiem savākt Ukrainai pietiekami daudz tanku, lai pietiktu diviem tanku bataljoniem.
Taču NATO partneriem vēl nav izdevies savākt pietiekamu skaitu pilna bataljona izveidei.
Starptautiskais Stratēģisko pētījumu institūts (IISS) aplēsis, ka gadījumā, ja Ukraina saņemtu aptuveni 100 šādu modernu tanku, efekts varētu būt būtisks.
Putins uzrunā Lužņiku stadionā cildina iebrukumu Ukrainā
Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien teicis uzrunu Maskavas Lužņiku stadionā, kur uz mītiņu bija sapulcināti desmitiem tūkstoši cilvēku, pavēstot, ka “tieši šobrīd notiek kauja mūsu vēsturiskajās robežās”.
The Sabbath at Luzhniki in Moscow is already starting. pic.twitter.com/RORA4EHl3c
— NEXTA (@nexta_tv) February 22, 2023
Īsā uzrunā pasākumā, kas sarīkots par godu 23.februārī svinamajai Tēvzemes aizstāvju dienai, Putins pavēstīja, ka kara laikā dzimtenes aizstāvji ir visi Krievijas iedzīvotāji, ieskaitot bērnus, un izteica viedokli, ka Krievijas karavīri Ukrainā aizstāv “dzimteni un ģimeni”.
Pēc Putina uzrunas koncertu sniedza Kremļa iecienītie dziedātāji, ieskaitot Oļegu Gazmanovu, Grigoriju Ļepsu un grupu “Ļube”.
Pagājušajā gadā līdzīgs pasākums Lužņiku stadionā notika 18.martā, kurā Putins slavināja iebrukumu Ukrainā.
ANO eksperti: Krievija cenšas iznīcināt Ukrainas kultūru
ANO eksperti trešdien brīdinājuši, ka Krievijas īstenotā Ukrainas kultūras tīšā iznīcināšana, pēc visa spriežot, ir mēģinājums atņemt ukraiņiem viņu identitāti. Eksperti mudina Ukrainā izbeigt kultūras, vēstures un reliģiskā ziņā nozīmīgu vietu, institūciju un objektu postīšanu. Ukrainas tautas vēstures un identitātes nomelnošana tiek izmantota kā attaisnojums karam un naidam, norāda eksperti. “Krievijas Federācijas militārajos uzbrukumos Ukrainā pilnībā vai daļēji iznīcinātas daudzas kultūras, vēstures vai reliģiskā ziņā nozīmīgas vietas, institūcijas un objekti,” teikts paziņojumā. “To vidū ir memoriāli un monumenti, civilās ēkas, muzeji teātri, skulptūras, lūgšanu vietas, kapsētas, bibliotēkas, arhīvi, kā arī skolas, universitātes un slimnīcas.” Ziņojuma autori ir ANO īpašie ziņotāji par kultūras tiesībām, tiesībām uz izglītību un reliģijas brīvību. Īpašajiem ziņotājiem ir ANO Cilvēktiesību padomes mandāts, bet tie ir brīvprātīgi, neatkarīgi eksperti, kas neizsakās ANO vārdā. Gada laikā Ukrainā postījumi nodarīti vairāk nekā 240 kultūras objektiem, liecina UNESCO aplēses. Tomēr eksperti norāda, ka šis skaits varētu būt lielāks un pārsniegt 1000. Uzbrukumi blīvi apdzīvotām vietām ir tik vērienīgi, ka tā varētu būt “tīša iznīcināšanas kampaņa”. Notiek “nopietna vēršanās pret Ukrainas kultūras simboliem”, valsts literatūra, muzeji un arhīvi “tiek iznīcināti”, Krievijas amatpersonas dēmonizē ukraiņu kultūru un identitāti, norāda eksperti. “Apliecināsim to skaidri – Ukrainas tautai ir tiesības uz savu identitāti. Neviens nedrīkst pārkāpt šis tiesības,” uzsver ziņotāji. Okupētajā Ukrainas daļā “tiek īstenoti centieni, lai izdzēstu vietējo kultūru, vēsturi un valodu”, vardarbīgi aizstātu to ar krievu un padomju versijām. Eksperti norāda, ka rakstījuši par to uz Maskavu, bet līdz šim nekādu atbildi nav saņēmuši.
ASV Prezidents Baidens piedalās samitā Varšavā
ASV prezidents Džo Baidens šodien piedalās “Bukarestes 9” formāta samitā Varšavā. Šo grupu 2015.gadā izveidoja 9 valstis NATO austrumu flangā, tā reaģējot uz Krievijas veikto Krimas aneksiju. Tās mērķis ir koordinēt sadarbību aizsardzības jomā Centrāleiropā un Austrumeiropā, vēsta “Visegrad24”.
President Biden is today attending the summit of the Bucharest 9 Format in Warsaw.
The group was created in 2015 by 9 countries on NATO’s eastern flank in response to Russia’s annexation of Crimea.
It serves to coordinate defense cooperation in Central Eastern Europe. pic.twitter.com/daRBMf7nZ9
— Visegrád 24 (@visegrad24) February 22, 2023
Lavrovs tiekas ar Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Politbiroja locekli
Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Politbiroja loceklis Vans Ji (Wang Yi) sarunājas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu ziņo NEXTA.
Member of the Politburo of the Central Committee of the Communist Party of #China Wang Yi holds talks with #Russian Foreign Minister #Lavrov. pic.twitter.com/RnyIwlfHZP
— NEXTA (@nexta_tv) February 22, 2023
Latvijas ārlietu ministrs uzrunās ANO par atbalstu Ukrainai
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) šodien un rīt uzturēsies Ņujorkā ANO organizētajos pasākumos, pieminot gadu pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM). Plānots, ka 23.februārī ārlietu ministrs piedalīsies ANO Ģenerālās asamblejas ārkārtas īpašajā sesijā par Ukrainu. Tajā paredzēts pieņemt rezolūciju “Par pamatprincipiem, lai nodrošinātu visaptverošu, taisnīgu un noturīgu mieru Ukrainā”. Ministrs uzrunās ANO dalībvalstis iestāties pret agresiju un sniegt visu nepieciešamo atbalstu Ukrainai cīņā par savu teritoriju un suverenitāti. Rinkēvičs uzsvērs nepieciešamību panākt Krievijas atbildību par agresijas noziegumiem, aicinot veidot īpašu starptautisku tribunālu. Savukārt 24.februārī Rinkēvičs uzstāsies ANO Drošības Padomes sanāksmē par Ukrainu, kurā viņš teiks uzrunu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vārdā. Vizītes laikā ārlietu ministram paredzētas tikšanās ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu, ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību aizsardzības struktūras un Starptautiskās krīzes grupas vadību, kā arī dalība ministru līmeņa sanāksmē ar Ukrainas ārlietu ministra klātbūtni. Lai pārrunātu Krievijas agresijas Ukrainā radītās globālās sekas, Rinkēvičs tiksies ar ANO dalībvalstu vēstniekiem Ņujorkā.
