Live TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. “Krievijai ir jāaiziet no visiem Ukrainas teritorijas kvadrātmetriem,” paziņo Ukrainas ārlietu ministrs 0
ASV atbalsta īpaša tribunāla izveidi Krievijas tiesāšanai par agresiju pret Ukrainu
ASV paudušas atbalstu īpaša tribunāla izveidei Krievijas tiesāšanai par “agresijas noziegumu” pret Ukrainu. Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdevusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderi par kara noziegumiem un apsver jautājumu par agresijas noziegumu, tomēr tai nav jurisdikcijas pār Krieviju, kas nav Hāgas tribunāla dalībvalsts. ASV Valsts departamenta pārstāvis sakariem ar presi otrdien sacīja, ka ASV atbalsta īpašu tribunālu agresijas noziegumam saistībā ar Krievijas 2022.gada februāra iebrukumu Ukrainā. “Mēs saredzam, ka šādai tiesai būs nozīmīgs starptautiskais atbalsts, īpaši no mūsu partneriem Eiropā, un ideālā gadījumā tā atradīsies kādā citā Eiropas valstī,” pavēstīja Valsts departamenta pārstāvis. ASV vēstniece globālo krimināltiesību jomā Beta van Šāka paziņoja, ka ASV vēlas, lai šai tiesai būtu starptautisks personāls un resursi. “Mēs uzskatām, ka internacionalizēta tiesa, kas ir sakņota Ukrainas tiesiskajā sistēmā, bet kas arī ietver starptautiskus elementus, nodrošinās visskaidrāko ceļu uz jauna tribunāla izveidošanu un maksimalizēs mūsu izredzes panākt jēgpilnu saukšanu pie atbildības,” pirmdien uzrunā Amerikas Katoļu universitātē sacīja diplomāte. “Mēs esam apņēmības pilni strādāt ar Ukrainu un mieru mīlošām valstīm visā pasaulē, lai iestātos par šādu tribunālu, nodrošinātu tam darbiniekus un resursus tā, lai mēs panāktu vispārēju saukšanu pie atbildības par starptautiskajiem noziegumiem, kas tiek pastrādāti Ukrainā.” Šī ir pirmā reize, kad ASV, kam bijušas sarežģītas attiecības ar SKT, tiešā formā atbalsta īpaša tribunāla izveidi Ukrainai. Eiropas Savienība novembrī pieteica tribunāla ideju, un janvārī tā tika atbalstīta balsojumā Eiropas Parlamentā.
VIDEO. Cīņa par Bahmutu Ukrainā turpinās
Cīņa par Bahmutu (Bakhmut) turpinās. Video kadros redzams, kā pilsēta izskatās no drona lidojuma, vēsta NEXTA.
The battle for #Bakhmut continues. This is what the city looks like from a drone. pic.twitter.com/zwX9E1J6Og
— NEXTA (@nexta_tv) March 28, 2023
Kuleba: Krievijai ir jāaiziet no pilnīgi visas Ukrainas teritorijas
Krievijai ir jāaiziet no pilnīgi visas Ukrainas teritorijas, katra tās kvadrātmetra, otrdien sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. “Es vēlos, lai tas būtu skaidrs – Krievijai ir jāaiziet no visiem Ukrainas teritorijas kvadrātmetriem. Nav pieļaujama maldīga interpretācija tam, ko nozīmē vārds “aiziešana”,” virtuālajā sesijā ar kolēģiem ASV vadītajā Demokrātijas samitā sacīja Kuleba. “Šajā cīņā mēs aizstāvam visu demokrātisko pasauli,” norādīja Ukrainas ministrs. “Neviena valsts negrib mieru vairāk par Ukrainu. Bet miers par katru cenu ir ilūzija. Lai miers būtu paliekošs, tam ir jābūt taisnīgam,” pavēstīja Kuleba. “Krievijas agresijas izbeigšana un Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošana ir būtiski miera nosacījumi.” “Neapdomīga piekāpšanās agresoram Krieviju tikai iedrošinās intensificēt savus uzbrukumus demokrātijai, dodot tai laiku atjaunot savas militārās jaudas un atsākt militāru ofensīvu pret Ukrainu,” paziņoja Kuleba. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kas vadīja šo sesiju, atbalstīja Ukrainas priekšlikumus un brīdināja par noregulējumu, kas Krievijas bruņotajiem spēkiem vienkārši ļautu pārgrupēties. “Šis karš, protams, var beigties rīt, ja [Krievijas] prezidents [Vladimirs] Putins to vēlēsies, izvedot Krievijas bruņotos spēkus no Ukrainas,” sacīja Blinkens. Ķīnas izteikusi pamiera priekšlikumus, ko atbalstījis Putins, bet ko Ukraina un tās Rietumu sabiedrotie noraidījuši, norādot, ka tādējādi tiktu iesaldēti Maskavas 13 mēnešus ilgās agresijas ieguvumi. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis arī uzstājis uz Ukrainas suverenitāti Krimā, ko Krievija okupēja un anektēja 2014.gadā.
Ukrainas Drošības dienests aizturējis robežsargu, kurš mēģināja Krievijas specdienestiem nopludināt informāciju
Ukrainas Drošības dienests Čerņigovas apgabalā aizturējis robežsargu, kurš mēģinājis Krievijas specdienestiem nopludināt informāciju par drošības kontroles punktiem, vēstī ārvalstu medijs NEXTA.
The Security Service of Ukraine detained a border guard in the Chernihiv region who tried to leak information about the security checkpoints to the Russian special services. pic.twitter.com/SDHuOZTSCf
— NEXTA (@nexta_tv) March 28, 2023
Krievijas armija cieš lielus zaudējumus uzbrukumā Avdijivkai
Krievijas armija cieš lielus zaudējumus uzbrukumā Avdijivkai, kas atrodas uz dienvidiem no Bahmutas, liecina Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas jaunākais apskats par stāvokli Ukrainas frontē.
Tiek uzskatīts, ka viens pulks ir zaudējis lielu daļu no savas bruņutehnikas, mēģinot ielenkt Avdijivku.
Šis pulks ir daļa no armijas formējuma, kas izveidots īpaši tam, lai atbalstītu karu pret Ukrainu, teikts šodien publiskotajā Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas apskatā.
Taču ir vairākas pazīmes, ka pulkam ir zema disciplīna un morāle. Tiek uzskatīts, ka šie karavīri tika apmācīti Baltkrievijā, bet viņiem, visticamāk, joprojām ir ļoti ierobežotas kaujas spējas.
Zaudējumus, visticamāk, pastiprinājušas taktiskās kļūdas kaujas laukā, līdzīgi kā kaujās par Vuhledaru, secinājuši britu izlūki.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 171 730 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 171 730 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 570 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3602 tankus, 6966 bruņutransportierus, 2653 lielgabalus, 525 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 277 zenītartilērijas iekārtas, 305 lidmašīnas, 291 helikopteru, 2235 bezpilota lidaparātus, 911 spārnotās raķetes, 5502 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 287 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ukrainas gaisa spēki naktī iznīcina 12 ienaidnieka trieciendronus un vienu izlūkošanas dronu
Ukrainas Gaisa spēki un citu Aizsardzības spēku vienību pretgaisa aizsardzības līdzekļi naktī uz ceturtdienu iznīcināja 12 ienaidinieka trieciendronus “Shahed-136/131” un vienu izlūkošanas dronu “Granat-4”, paziņoja Gaisa spēku pavēlniecība savā “Telegram” lapā.
“Pretinieks pavisam pielietoja 13 kamikadzes dronus “Shahed-136/131”, vienu izlūkošanas dronu “Granat-4” un divas vadāmās aviobumbas KAB. Pretgaisa kaujā Gaisa spēki un citu Ukrainas Aizsardzības spēku vienību pretgaisa aizsardzība iznīcināja 13 gaisa mērķus: 12 trieciendronus “Shahed-136/131” un vienu izlūkošanas dronu “Granat-4″,” teikts paziņojumā.
Krievijas bruņotie spēki veica uzbrukumu ar trieciendroniem no ziemeļu un dienvidaustrumu puses. Okupantu iznīcinātāji “Su-35” izlidoja no Rostovas apgabala Morozovskas lidlauka un uzbruka Hersonas apgabalam ar divām vadāmām aviobumbām, informēja Gaisa spēku pavēlniecība.
Krievija nodevusi Irānai kiberieročus apmaiņā pret droniem
LETA: Krievija nodevusi Irānai savas izstrādes elektroniskās spiegošanas un izsekošanas jomā apmaiņā pret kamikadzes droniem, vēsta ASV laikraksts “Wall Street Journal”, atsaucoties uz informētiem avotiem.
Irānas varasiestādes arī esot ieinteresētas Krievijas helikopteros un reaktīvajos iznīcinātājos, kā arī tāla darbības rādiusa raķetēs.
Irāna “piekritusi nodot Maskavai tuva darbības rādiusa raķetes, kā arī ir nosūtījis tanku un artilērijas šāviņus”, vēsta laikraksts, atsaucoties uz vārdā neminētām Irānas un ASV amatpersonām.
Pirms dažiem mēnešiem Ukrainas avoti arī pauda bažas, ka Irāna varētu piegādāt Krievijai tuva un vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes, jo Krievijas armijai beidzas šāda bruņojuma rezerves.
Tomēr kopš tā laika nav parādījušās nekādas liecības, ka Irānas raķetes tiktu pielietotas pret Ukrainu.
Kā norāda Kijiva un Rietumu eksperti, Krievija pret Ukrainu kopš rudens aktīvi izmanto Irānas kamikadzes dronus. Cita starpā tie tiek izmantoti triecienos enerģētikas infrastruktūrai un citiem kritiski svarīgiem objektiem.
Kā vēsta “Wall Street Journal”, Irāna un Krievija parakstījušas vienošanos par sadarbību kibersfērā jau pirms diviem gadiem.
Tomēr Maskava labu laiku vilcinājusies ar savu militāro elektronisko tehnoloģiju nodošanu Irānai, bažījoties, ka tās tiks izliktas pārdošanā dārknetā.
Tomēr pēc Krievijas pilna mēroga kara sākuma Maskava nodevusi Irānai savas izstrādes komunikāciju izsekošanas jomā, kā arī noklausīšanās ierīces un melu detektorus.
Maskava, visticamāk, jau nodevusi Teherānai mobilo telefonu un datoru uzlaušanas programmas, kas cita starpā var tikt izmantotas arī pret disidentiem un režīma pretiniekiem.
Krievijas raķešu apšaudē Slovjanskā nogalināti divi cilvēki un 29 ievainoti
Krievijas raķešu apšaudē Slovjanskā, Ukrainas austrumos, pirmdien nogalināti vismaz divi cilvēki un 29 ievainoti, paziņojis Doneckas apgabala kara administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko.
Krievija raidīja pret pilsētas centru divas raķetes S-300.
Raķešu triecienos tika bojātas administratīvās un biroju ēkas, piecas augstceltnes un septiņas privātmājas, paziņoja Kirilenko.
“Vēl viena diena, kas sākās ar Krievijas Federācijas terorismu. Agresorvalsts apšaudīja mūsu Slovjansku. Diemžēl ir bojāgājušie un ievainotie,” pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Pēc prezidenta teiktā, notikuma vietā strādā visi dienesti, un notiek gruvešu novākšana.
“Ienaidniekam ir jāzina: Ukraina nepiedos ņirgāšanos par mūsu tautu, nepiedos šīs nāves un ievainojumus. Visi Krievijas teroristi tiks uzvarēti. Ikviens, kas iesaistīts šajā agresijā, tiks saukts pie atbildības,” uzsvēra Zelenskis.
Mariupolē uzspridzināta kolaboracionista automašīna
Krievijas armijas okupētajā Mariupolē uzspridzināta okupācija varasiestāžu izveidotās policijas priekšnieka Mihaila Moskvina automašīna, bet viņš uzbrukumā izdzīvojis, pirmdien ziņo krievu mediji.
Maskavas ieceltās varasiestādes okupētajās Ukrainas teritorijās periodiski ziņo par sabotāžām un uzbrukumiem, kuros vaino Kijivu.
Sākot atkārtoto iebrukumu Ukrainā pagājušā gada 24.februārī, Krievijas karaspēks uz trim mēnešiem aplenca Mariupoli un faktiski pilsētu pilnībā sagrāva. Tai skaitā tika sabombardēts Mariupoles dzemdību nams un Dramatiskais teātris, nogalinot vairākus simtus mierīgo iedzīvotāju, kas teātrī vairāk nekā nedēļu centās patverties no Krievijas uzbrukuma. Masīvi uzbrukumi tika vērsti pret rūpnīcu “Azovstaļ”, kas bija Mariupoles aizstāvju pēdējais atbalsta punkts.
Mariupole joprojām atrodas Krievijas armijas kontrolē.
Krievijas ziņu aģentūra TASS vēsta, ka Moskvins guvis vieglus ievainojumus un viņu nav bijis nepieciešams hospitalizēt.
