Londonas tiesā izskata Asanža lietu 0
Tiesa Londonā šonedēļ sāka izskatīt ASV prasību pret vietnes “Wiki Leaks” dibinātāju Džulianu Asanžu, kuru ASV apsūdz slepenu Valsts departamenta un Pentagona dokumentu publiskošanā.
ASV izvirza 17 apsūdzības
Ja viņš tiktu atzīts par vainīgu visās ASV izvirzītajās 17 apsūdzībās, Asanžam draudētu pat 175 gadus ilgs ieslodzījums. Jurists Džeimss Lūiss, kurš tiesā pārstāv ASV valdību, tiesā paziņoja, ka Asanža darbība ir apdraudējusi daudzu cilvēku dzīvību un tāpēc viņš “nav labāks par parastu noziedznieku”.
“Žurnālistika nav attaisnojums noziedzīgām darbībām vai atļauja pārkāpt parastos krimināllikumus,” Lūisa teikto citē laikraksts “The New York Times”. 2010. gadā Asanžs sāka publiskot slepenus ASV militāros un diplomātiskos dokumentus, ko viņam bija piegādājis ASV armijas izlūkdienesta bijušais analītiķis Bredlijs Menings.
Par 750 000 slepenu dokumentu nosūtīšanu “Wiki Leaks” un 22 citām apsūdzībām, tajā skaitā palīdzību ienaidniekam, Meningam varēja draudēt nāves sods. Viņš atradās ieslodzījumā no 2010. līdz 2017. gadam, kad spriedums tika mīkstināts.
Menings atzina savu vainu desmit apsūdzībās, taču atteicās liecināt pret Džulianu Asanžu. 2013. gadā toreiz 26 gadus vecais Menings paziņoja, ka kopš bērnības viņam bijusi sievišķā dzimuma identitāte, tāpēc viņš vēloties, lai viņu sauktu Čelsija Meninga, piekrītot sākt hormonu aizvietošanas terapiju.
Politiskas apsūdzības upuris
Kā atzīmē ASV mediji, Asanža lieta nevar tikt izvērtēta, neiesaistot ASV konstitūcijas pirmo labojumu par preses brīvību. Asanžu apsūdz sazvērestībā ar Meningu par slepenu dokumentu vietnes uzlaušanu, izmantojot cita lietotāja identitāti. Publiskoto dokumentu vidū ir slepens Pentagona video, kur atainots helikopteru “Apache” uzbrukums Bagdādei 2007. gadā, kurā gāja bojā vairāk nekā desmit cilvēku, tajā skaitā divi ziņu aģentūras “Reuters” darbinieki.
Asanža aizstāvji uzskata, ka viņš kritis par upuri politiskai apsūdzībai. ASV valdības nolīgtais jurists Lūiss tiesā apgalvoja, ka apsūdzības pret Asanžu neesot saistītas ar materiālu publikāciju, kas apliecina ASV karavīru ļaundarības vai ir “mulsinošas” ierēdņiem, bet gan par slepenu dokumentu ar konkrētu personu vārdiem atklāšanu un šo cilvēku dzīvības apdraudēšanu.
“Šīs ir parastas kriminālapsūdzības un jebkura persona, žurnālists vai informācijas avots, kas uzlauzis vai citā veidā centies neatļauti piekļūt slepenu dokumentu bāzei, ir likumpārkāpējs,” teica Lūiss.
Trauksmes cēlējiem pieteikts karš
Kopš Asanžs pagājušā gada aprīlī tika ar varu izvests no Ekvadoras vēstniecības Londonā, kur viņš bija radis patvērumu septiņus gadus, viņš maz parādījies sabiedrībā. Savulaik Zviedrijā viņam bija izvirzītas apsūdzības izvarošanā, taču šī apsūdzība ir atsaukta. Vēl uzturoties Ekvadoras vēstniecībā, Asanžs turpināja vadīt vietni “Wiki Leaks” un ik pa laikam rīkoja preses konferences.
2017. gadā aizejot no amata Ekvadoras kreisi noskaņotajam prezidentam Rafaelam Korea, kurš bija piešķīris viņam patvērumu, Asanža uzturēšanās vēstniecībā tuvojās beigām. Kopš pagājušā gada aprīļa viņš ievietots Belmāršas cietumā, kas nav tālu no tiesas ēkas, kur tiek izskatīta viņa lieta.
Asanža juristi aizstāvības argumentus detalizēti izklāstīs nedēļas beigās, bet viņi jau paziņojuši, ka uzskata ASV apsūdzību par politiski motivētu, jo viņu klients ir darbojies tikai kā žurnālists un publicists. Marks Samerss, viens no Asanža advokātiem, izteicies, ka viņa klienta notiesāšanai būtu “stindzinoša ietekme uz preses brīvību”. Viņaprāt, (Asanža prāva) “ir daļa no kara, kas pieteikts trauksmes cēlējiem, tajā skaitā pētnieciskajiem žurnālistiem un publicistiem”.
Asanža juristu komanda ir mēģinājusi saistīt savu klientu ar prezidentu Trampu, paziņojot tiesā, ka bijušais republikāņu likumdevējs Dana Rorabahers, dēvēts par “Putina kongresmeni”, Trampa vārdā piedāvājis apžēlošanu Asanžam, ja “Wiki Leaks” dibinātājs atzītu, ka Krievija nav saistīta ar 2016. gada kiberielaušanos Demokrātu partijas Nacionālās komitejas datubāzē.
